Ieva Akuratere: Man visu mūžu ik pa brīdim ir vajadzīga vientulība

Par Jura Kulakova aiziešanu Ieva nevēlas skumt – viņš taču joprojām palaikam ir tepat, kaut vai tajā «Pērkona» koncertā, kad pār skatuvi sāka gāzties zibeņi! Un viņa mūzika palikusi tepat. Tikko no jauna iestudēts arī pēc Ekziperī motīviem tapušais mūzikls «Mazais princis» ar Jura mūziku, un Ieva tajā būs Čūska. Ļoti īpaša Čūska – kā sakrālais vārtu sargs. 

– Vakar jūs bijāt pavisam slima, bet šodien, mētelī satinusies, pie karstas tējas sēžat man pretī intervijā. Un pēc tam jums mēģinājums. Diezgan nežēlīgi pret sevi. 
– Tā ir skaudrā mākslinieka realitāte. Kaut gan nodokļus visu mūžu esmu maksājusi, es nevaru paņemt slimības lapu. Ja esmu koncertā – saņemu naudu, ja neesmu – nesaņemu. Esmu stāvējusi uz skatuves arī ar 41 grādu augstu temperatūru. Pilnīgā transā, bet parunāt varēju. Tas bija iespējams, jo tajā reizē uz skatuves biju kā aktrise un kaut ko drusciņ palallināt varēju. Veselu koncertu nodziedāt nevarētu – ne temperatūras dēļ, bet ir ciet balss! Taču esmu devusi savu vārdu, un cilvēki ar mani rēķinās. Tas ir mans prestižs – ko es apsolu, to izpildu. 

Ja man būtu jāiet uz skatuves ar domu, ka dziedāšu Pērkonā bez Jura, es iziet nevarētu.