Baibas Indriksones «aizliegtā» mīlestība: Tajos laikos tas bija ārkārtīgi amorāli

Aktrise Baiba Indriksone (1932–2024). Ar artistisku eleganci apveltītā valšķīgi drastiskā smaida meistare. Saulainā Lēne no Vella kalpiem, maigā Marta no Zvejnieka dēla. Viņas īstā skatuve bija Nacionālajā teātrī, bet gadiem ilgi ap Jāņu laiku – jūnija pilnbrieda pļavās. Tad TV kanāli neiztiek bez Sprēsliņu Olitas dzirkstoši glaimīgā Māmiņ! no filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā. Arī viņas dzīve ir kino cienīgs stāsts par mīlestību mūža garumā.

Ineta Meimane

23. jūnijs

Foto: no Latvijas Nacionālā teātra arhīva

Asaras un Rainis

Pats sākums bija ekstrēms: Baiba Indriksone piedzima Gaisa tilta koka mājiņā – tur attapās viņas mamma Milda, kad bailēs no dzemdībām februāra spelgonī aizmuka no slimnīcas. Pirmās atmiņas no Zālīša pamatskolas 1939. gadā – mammas šūts sarkans skolas tērps ar bumbulīšiem un draudzenes komentārs: «Kāda komunistu kleita!»

Viņš mani sagaidīja ar kilogramu konfekšu Serenāde.

Pārējās meitenes taču tērpās zilā kleitā ar priekšautiņu.

Baibas tēvs Augusts bija augsta ranga ierēdnis Latvijas Bankā. Krievu okupantiem tuvojoties Latvijai, viņš laikus pameta Rīgu un iekārtojās darbā Berlīnē. Arī pārējai Indriksonu ģimenei banka bija rezervējusi kajīti uz bēgļu tvaikoņa klāja. Tā nu karu ģimene pārlaida Vācijas laukos, Neikirhenē pie ezera, lielā privātmājas istabā. Berlīne bija drupās, un tēvs bankas uzdevumā devās uz Ķelni, bet, karam beidzoties, palika Rietumu pusē.