Jo labāk iepazina, jo vairāk iemīlējās. Kā juriste Anna savā dārzā iedzīvina pasaulslavenas dāliju šķirnes
Dālijas sākas ziemā. Tā patiešām ir. Mazās saimniecības Dāliju Ventas – un tā nepavisam neatrodas pie Ventas – saimniece Anna savas dālijas, visticamāk, jau ir pamodinājusi. Un drīz vien pretī gaismai sāks stiepties stādiņi, kas līdz stādīšanai jau būs pamatīgi apvēlušies.
Foto: Ieva Andersone
Ar savu pieredzi iepazīstina Dāliju Ventu saimniece Anna Krasanova. Annas dāliju audzēšanas piedzīvojumiem, kuros bijusī pilsētniece devusies ar apbrīnojamu apņēmību un kaislību, var sekot arī viņas Instagram un Facebook profilos, meklējot Dāliju Ventas.
Annas dāliju lauciņš ir pārsteidzoši mazs – tikai aptuveni 100 kvadrātmetru –, taču pagājušā gada 3. septembrī, kad tajā ciemojāmies, pārsteidza ar apbrīnojamu veselīgumu un ziedu bagātību. Tajā auga 136 dāliju ceri, pa vienam vai diviem no 82 šķirnēm. Katru gadu kolekcija papildinās un mainās, bet lauciņš nepaplašinās, jo dāliju audzēšana nav Annas pamatnodarbošanās.
Mana saimniecība Dāliju Ventas pirmā un vienīgā Latvijā ir ieguvusi licenci, kas dod tiesības pavairot un izplatīt pasaulslavenās ASV dāliju selekcionāres Kristīnes Albrehtas (Kristine Albrecht) šķirnes.
Lai gan – par dālijām viņa sapņojusi jau sen. Pat nevar īsti saprast, no kurienes dzimušai rīdziniecei, pēc profesijas komerctiesību juristei, tāds sapnis. Varbūt viens no iemesliem ir arī tas, ka dālijas zied ilgi. Anna saka: «Man ļoti patīk arī, piemēram, peonijas, bet pati tās tomēr negribu audzēt, jo ziedēšanas laiks ir tik īss, un pēc tam atkal nekā – tikai atmiņas. Turpretī dālijas priecē vismaz divus trīs mēnešus, un tas man viņās ļoti patīk.» Arī kaitnieku dālijām nav tik daudz kā, piemēram, rozēm.
Sapņa īstenošanai pamazām varēja pievērsties pirms gadiem pieciem, kad ģimene iegādājās zemi laukos.
