«Vienā brīdī Dievs mani noņēma no trases.» Mārtiņš Egliens pēc slimības atgriezies citai dzīvei
Pirms četriem gadiem visa Latvija sekoja līdzi Mārtiņa Egliena veselības ķibelēm. Nacionālā teātra aktierim tika atņemts svarīgākais darba instruments – balss. «Kad sapratu – es vairs nedzīvošu kā līdz šim, atguvu balsi,» par brīnumaino izdziedināšanos saka Mārtiņš. Aktiera balss skan, un arī dzirkstošo humora izjūtu viņš nav zaudējis.
Foto: Lauris Vīksne. Stils – Agija Vismane
Lai ir interesanti dzīvot
Pēc ilgāka pārtraukuma Mārtiņš Egliens atgriezies pie skatītājiem ar lomu režisora Dž. Dž. Džilindžera filmā Perfektie. Biļetes izpārdotas uz viņa iestudēto Teātra dienas koncertu Ar mani atkal runā… Ilze. Mārtiņš debitējis arī kā komponists. Kādu lomu viņš tagad spēlē daudzšķautņainajā kultūras dzīvē? «Teātrī man ir bijušas labas, nopietnas lomas, taču kopš Kultūras akadēmijas beigšanas es esmu spēlējis komēdiju pēc komēdijas. Šo žanru esmu pārspēlējies ārprātā. Komiskas lomas mani trenē kā aktieri, taču, kad pirms četriem gadiem man sākās ķibeles ar balsi, jau kādus piecus gadus biju neapmierināts ar to, ko darīju teātrī. Un man nebija citas iespējas paiet malā no skatuves, kā… pazaudēt balsi. Tā nav filozofija, tā ir realitāte!
Ārstu slēdziens bija biedējošs – slimība nav ārstējama. Ik pēc trim mēnešiem injicējot botoksu kaklā, var uzturēt balsi, no slikta stāvokļa panākot apmierinošu un tad atkal pamazām to zaudējot…, un tā visu mūžu.
Dievs man vairākus gadus pirms tam rādīja, un arī pats to zināju, ka es nevaru un nedrīkstu palikt teātrī, jo man tas nedod prieku.
