«Kopš dzīvojam kopā, viss ir piepildījies.» Maijas un Nila Īļu dzirkstošais tandēms dzīvē un mūzikā

Februārī būs 23 gadi, kopš esat laulībā, bet pazīstami – vēl ilgāk.

Maija: Pavisam jau 29 gadus. Iepazināmies jūnijā, kad man bija septiņpadsmit, un jūlijā man palika 18 gadi. Nilam bija 29 gadi. Stāsti pirmais, kā mēs iepazināmies!

Nils: Manās sajūtās un kā es to atceros bija tā – ar taureni uz rokas iegāju krogā un Maija stāvēja rindā. Es arī gribēju paņemt dzērienu, jo mēs tobrīd sēdējām kompānijā ar Juri Vilcānu, Haraldu Sīmani, laikam bija arī Valdis Atāls. Ar to taurenīti, kas sēž man uz rokas, piegāju pie Maijas un teicu, ka paņemšu dzērienu. Maija teica: «Lūdzu!», bet viņa mani jau bija nofiksējusi, jo es iepriekšējā vakarā uzstājos brīvdienu mājās Plosti starp Kandavu un Sabili. Sēžam tajā kompānijā un redzu, kā Maija pa ceļu viena pati iet projām lejā uz Abavas pusi. Domāju: nē, man jāaiziet parunāties. Steidzos teciņiem pakaļ, un tā mēs upes krastā nosēdējām diezgan ilgi, līdz pat rītam. Tas taurenis man vienkārši uzlidoja uz rokas, apsēdās un nelidoja projām, un tikai pēc tam, kad izgāju ārā, viņš aizlidoja.

Maija: Mans stāsts ir drusciņ citādāks un garāks. Tajā laikā biju pieteikusies Pērkona fanu klubā, un grupai kaut kur bija koncerts – protams, ka man jābrauc! Bet tobrīd dziedāju pie krusttēva Jāņa Sējāna korī un mums ar kori bija paredzēts pasākums Plostos, ko rīkoja Vides aizsardzības klubs, un tie bija tādi zaļi domājošo dziesmu svētki. Zvanu krusttēvam un prasu, vai varu ar kori nebraukt, jo man jābrauc uz citu vietu. To viņa balss toni vienmēr atcerēšos, kad viņš teica: «Izlem pati, kas tev ir svarīgāks!» Kad visa saime krusttēvam dzimšanas dienā gatavojām stāstiņu par viņu, uzrakstīju tieši šo, jo cilvēks pat varbūt nevar iedomāties, kā viņš maina otra dzīvi ar vienu mazu tekstiņu. Pēc tā teikuma sapratu, ka man ir jābrauc ar kori.

Ja kāds domā, ka ir tāda ideālā laulība, tad pateikšu, ka simt procentu tādas nav. Mūsu kopdzīve arī nav rožu dārzs, ir bijuši daudzi klupšanas akmeņi un krīzes. Bijuši ļoti sāpīgi momenti, jo ne es, ne Nils nav zelta gabaliņš un katram iznāk kādi brīnumi.

Toreiz skatītāji sēdēja kalna galā, skatuvīte atradās nedaudz uz leju, bet aizmugurē meži, upe, nenormāli skaists saulriets. Pēkšņi uz skatuves iznāca puisis, viņam priekšā bija tādas kā mucas, tolaik nezināju, ka tās ir kongas – bungas, uz kurām spēlē latīņamerikāņu melodijas. Četras kongas, un viņš spēlē. Nevaru pat noraksturot to brīdi, bet tas bija tāds kosmoss, galvā pilnīgi viss sagriezās! Lai gan īstenībā no attāluma es pat viņa seju neredzēju. Pēc koncerta staigāju un domāju, un tad Nils pienāca pie manis un sākām runāt. Norunājām visu nakti, bet nākamajā dienā Nils man paziņoja, ka viņam ir sieva. Biju pilnīgās šausmās.