Zane Daudziņa dalās vērtīgos padomos, kā publiski uzstāties

Apmēram pēc pusotras minūtes skatītājiem ir skaidrs – patīk viņiem šis runātājs vai ne.

Pat pieredzējuši oratori, stājoties publikas priekšā, izjūt emocionālu nemieru, jo tas vienmēr ir kā lēciens nezināmas temperatūras ūdenī. Nav iespējams iepriekš paredzēt, kā publika būs noskaņota, bet ir pilnīgi skaidrs, ka runātājs acumirklī nonāk vērtējošu acu krustugunīs. Tāpēc uztraukties ir normāli un bailes – saprotamas, taču šīs izjūtas nedrīkstētu ņemt virsroku.  

No kā īsti tu baidies?

Ja ļoti bail no publiskas uzstāšanās, vērts savas bailes mazliet paanalizēt – no kā tad īsti tu baidies? Visbiežāk cilvēki baidās no tā, ka viņi var izgāzties, kļūt smieklīgi citu acīs, un vispār – ko par mani padomās? Tad nu pēdējais laiks saprast, ka to, ko par tevi padomās, vispār nav reāli ietekmēt. Nevar iekāpt otram galvā un visu tur sagrozīt tā, lai tu viņam noteikti iepatiktos. 

Jau pirmajā minūtē, kad nostājies publikas priekšā, auditorija neapzināti ir tevi novērtējusi – kāds ir tavs vecums, noskaņojums, intelekts, gaume, temperaments utt. Un apmēram pēc pusotras minūtes skatītājiem ir skaidrs – patīk viņiem šis runātājs vai ne. Pat ja nepatīk – tā arī var gadīties –, tas vēl nenozīmē, ka spēle zaudēta. Vienkārši būs jāpacīnās vairāk, liekot lietā savu intelektu, šarmu un pievilcību, lai auditoriju tomēr dabūtu savā pusē.