Zanda Zariņa-Rešetina: Esmu sevi pieņēmusi, un dzīve tikai tagad sākas!
Viņa ir ļoti meitenīga. Platas bikses, jaka ar kapuci, garie, gaišie mati saņemti astē, uz kreisā apakšdelma tetovējums – tādu satieku viņu intervijā. Fitnesa trenere Zanda Zariņa-Rešetina. Bet šī sieviete nav nekāda trauslā sniegpārsliņa, tieši pretēji – viņa ir izturīga iekšēji un ārēji.
Ilze Vītola-Grūzīte
Foto: Lauris Vīksne
Pārkāpusi noteiktam vecuma slieksnim, nesen izdevusi apjomīgu grāmatu «Dzīve bez pauzes», profesionāli un privāti paraugoties uz tām pārmaiņām, kas notiek ar sievieti viduspārejas posmā.
Divdesmit gadu viņa ir kopā ar aktieri un režisoru Intaru Rešetinu-Pētersonu. Viņiem ir divas meitas, un bērnu pieaugšana Zandai nākusi ar negaidītiem atklājumiem par sevi.
Ja krīzi paslauki zem paklāja nerisinot, agri vai vēlu tas beigsies ļoti slikti. Spēku esmu smēlusies ticībā, ka mēs varam nodzīvot kopā līdz sirmam vecumam.
Beidzamā pusotra gada laikā sarunas par perimenopauzi pēkšņi kļuvušas ļoti aktuālas, izveidojot divas nometnes: vieni saka, ka tā ir padarīta par modes tēmu, otri uzsver, ka par to ir jārunā vēl un vēl. Kādēļ tu nolēmi šai tēmai veltīt grāmatu?
Jā, es arī esmu dzirdējusi: ko var ņemties, ko var par to tik daudz runāt! Mans novērojums – to saka sievietes, kuras negrib pieņemt, ka perimenopauze tuvojas un agri vai vēlu skars arī viņas, un tās, kurām simptomi ir ļoti viegli. Katrai sievietei novēlu viegli pārlidot tam posmam, tomēr uzskatu, ka labāk ir par to runāt nekā nerunāt.
Es gan teiktu, ka sieviešu auditorijai adresētie mediji par šo tēmu ir runājuši visu laiku.
Ir runāts par menopauzi, bet ne par perimenopauzi. Pati ar to saskāros pirms desmit gadiem, pirmā pazīme bija ļoti liels nogurums. Nevarēju saprast – kā tā?
