Draugu spēks un mājas otrā dzīve

No ārpuses īsta latviešu lauciniece, iekšā – skandināviski viegla, šī pilsētnieku lauku māja Kauguros ir saimnieces un draugu rokām atjaunota. Ballītes šeit nereti tiek apvienotas ar talkošanu.

Dana Sinkeviča

19. jūnijs, 2020

Foto: Andrejs Nikiforovs

Mājas dosjē
• Guļbaļķu ēka ar koka dēļu apšuvumu celta Pirmā pasaules kara laikā, atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā Kauguros. Sākta atjaunot 2017. gadā.
• Saimniece SNIEDZĪTE VILMANE nākusi no Tukuma Viesatu puses, tagad jau ilgu laiku ir rīdziniece, strādā digitālo risinājumu jomā.
• Remontdarbi notiek pakāpeniski, pašu un draugu spēkiem, turklāt iztiekot bez kredītiem.
• Saimnieces piegājiens dzīvei un arī šai mājai: nevajag baidīties, vajag darīt!

"Lauku māja prasa uzmanību un iecietību, taču tā atmaksā ar iespēju pārslēgties no trakā pilsētas ritma. Īpaši to izbaudīju kovida laikā, kad atbēgu šurp no Rīgas," saka saimniece Sniedzīte. Viņai klēpī - Stella.

Draugu talkas

«Kad sapratu, ka vēlos šo māju atjaunot, uzaicināju to apskatīt kādu vecu māju ekspertu, jo man nebija pilnīgi nekādas skaidrības, ko ar to visu iesākt. Viņš pārbaudot iespēra ar kāju pa sienu, izsita caurumu, saķēra galvu un teica: «Viss ir slikti, tu esi traka, ja gribi šeit kaut ko darīt, nojauc, un miers!» atceras mājas saimniece Sniedzīte. Ēka, kuru Pirmā pasaules kara laikā esot cēluši karagūstekņi, bet padomju laikā kā komunālo dzīvokli apdzīvojušas vairākas ģimenes, patiešām bijusi šausmīgā stāvoklī. Un, kā zināms, vieglāk ir kaut ko uzbūvēt no jauna nekā atjaunot veco. Taču Sniedzītei ar māju saistījušās emocionālas atmiņas, tā saņemta mantojumā no viņsaulē aizgājušās mammas un tēvoča, kuri savulaik to iegādājušies par privatizācijas sertifikātiem. Tādēļ viņa tomēr vēlējusies pamēģināt ēku atjaunot, nevis pārdot.