Rīga +11°C 
Konsultēja neiroloģe un algoloģe Līga Mekša un ārste psihoterapeite Evija Ziemele.
Statistika liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā aptuveni 70 % iedzīvotāju ir sūdzējušies par galvassāpēm, savukārt dzīves laikā galvassāpes piedzīvo ap 90 %. Migrēnai līdzīgi simptomi pērn piemeklējuši 23,6 %, bet migrēnu, kas precīzi atbilst saslimšanas kritērijiem, skar 14 % iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka aptuveni katrs 10. cilvēks Latvijā cieš no migrēnas. Tā ir viena no visbiežākajām darbnespēju izraisošajām slimībām.
Kas īsti ir migrēna?
Pasaules pētījumi vismaz ar 70 tūkstošiem dalībnieku ir ļāvuši secināt, ka migrēna ir iedzimta neirovaskulāra slimība, par kuras rašanos atbild vairāk nekā 35 gēni, kas ietekmē asinsvadu sieniņu caurlaidību un nervu šūnu reakcijas.
«Viens no migrēnas aizsākuma posmiem saistīts ar trīszaru nerva aktivāciju, kura ietekmē izdalās īpašs peptīds CGRP, kas izraisa asinsvadu paplašināšanos un sāpju signālu pārvadi, ietekmējot smadzeņu apvalkus, smadzeņu stumbru, talāmu un hipotalāmu. Šīs smadzeņu daļas darbojas kā signālu centri, kur tiek apstrādātas sajūtas – redze, dzirde, smarža, garša, līdzsvars. Tas izskaidro, kāpēc migrēnas laikā rodas ne tikai galvassāpes, bet arī jutīgums pret gaismu un skaņu, nelabums un koordinācijas traucējumi. Dažiem cilvēkiem pirms migrēnas lēkmes rodas tā sauktā aura, ko izraisa īslaicīgas neironu aktivitātes izmaiņas smadzeņu garozā, kuras var izpausties kā redzes traucējumi, mēles un ekstremitāšu tirpšana,» skaidro neiroloģe Līga Mekša.
Nereti pirms sāpju parādīšanās viens no pirmajiem simptomiem ir nespēja koncentrēties, pilnvērtīgi veikt darbu, pieņemt adekvātus lēmumus. Tas kalpo par iemeslu novēlotai medikamentu lietošanai. Pašas migrēnas lēkmes ilgtermiņā neietekmē domāšanas spējas un kopējo veselības stāvokli, taču ir būtiski novērst to biežumu, lai kaitējums nerastos no ārstēšanā lietotajiem medikamentiem, kā arī neattīstītos sāpes pavadoša depresija vai miega problēmas.
Arvien labākas ārstēšanas iespējas
Pateicoties pēdējo gadu pētījumiem, kas izskaidro migrēnas sāpju veidošanās ceļu, pieejamas jaunākās paaudzes zāles – monoklonālās antivielas, kas bloķē CGRP peptīdu vai tā receptoru. Šādi migrēnas lēkme netiek aizsākta vai tiek pārtraukta. Klīniskie pētījumi rāda, ka aptuveni 70 % pacientu zāļu lietošanas rezultātā migrēnas lēkmes samazinās vismaz uz pusi, apmēram 10 % pacientu gada laikā tās var izzust pilnībā.
Tā kā šie ir jauni medikamenti, to cena ir augsta – vidēji 300–400 eiro mēnesī –, tāpēc lielai daļai pacientu tie ir nesasniedzami.
Diemžēl šobrīd valsts zāles kompensē tikai pacientiem ar ļoti smagu migrēnu, kuriem sāpes ir 15 un vairāk dienu mēnesī un kuriem nepalīdz nespecifiskā profilakse. «Ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē jaunākie medikamenti migrēnas ārstēšanai to augstās cenas dēļ nav pirmās izvēles līdzekļi, daudz vairāk pieejamas ir nespecifiskās profilakses zāles,» norāda neiroloģe.
Nespecifiskā profilakse ietver medikamentus, kas sākotnēji izstrādāti citām slimībām, bet praksē ir pierādījuši spēju mazināt smadzeņu jutību pret migrēnas sāpju mehānismiem. Tie ir daļa pretepilepsijas līdzekļu, atsevišķi antidepresanti, kā arī asinsspiedienu un pulsu regulējoši medikamenti. Parasti tos lieto ievērojami mazākās devās nekā pamatslimību ārstēšanā. Nespecifisko profilaksi iesaka pacientiem, kuri cieš no migrēnas vismaz četras dienas mēnesī un kuriem tā traucē strādāt vai piedalīties ikdienas un sociālajās aktivitātēs.
Lietojot šos medikamentus, īpaša uzmanība tiek pievērsta blakusparādībām – ja parādās koncentrēšanās grūtības, pārlieku zems asinsspiediens vai izteikta miegainība, medikaments tiek mainīts. Profilaktiskās terapijas efekts tiek izvērtēts pēc trim mēnešiem. Ja šajā laikā situācija uzlabojas – migrēnas lēkmes kļūst retākas, īsākas un vieglākas, pavadošie simptomi ir mazāk izteikti, tiek lietots mazāk zāļu akūtu sāpju kupēšanai –, terapiju uzskata par efektīvu un turpina līdz pat gadam. Tās mērķis ir panākt, lai stabilizējas pacienta nervu sistēmas reakcijas, cilvēks atpūšas no biežām migrēnas lēkmēm. Savukārt akūtu sāpju gadījumā migrēnas pacientiem tiek izrakstīti citi specifiski medikamenti – triptāni, kas migrēnas laikā samazina CGRP izdalīšanos un kavē sāpju signālu pārvadi trīszaru nervā.
Problēma ir tāda, ka, bieži lietoti, šie un citi pretsāpju līdzekļi izraisa zāļu atkarīgas galvassāpes.
Ja pretsāpju medikamenti tiek lietoti pārāk bieži (vairāk nekā 10 dienas mēnesī vismaz trīs mēnešus pēc kārtas), notiek izmaiņas nervu sistēmā, paaugstinās sāpju jutība, pasliktinās ķermeņa spēja kontrolēt sāpes. Parasti tas notiek šādi: periodos, kad galvassāpes kļūst biežākas, cilvēks sāk lietot arvien vairāk pretsāpju līdzekļu, cenšoties sevi pasargāt, bet netīši nonāk apburtajā lokā, kad zāles iedarbojas īsāku laiku un galva sāp arvien biežāk. Svarīgi uzsvērt, ka šīs izmaiņas ir atgriezeniskas. Pārtraucot medikamentu pārmērīgu lietošanu, nervu sistēmas jutīgums parasti normalizējas 2–3 nedēļu laikā, un medikamenti, kas iepriekš šķita neefektīvi, atkal palīdz.
Kā sev līdzēt?
Migrēnas pacientiem nervu sistēma ir īpaši jutīga, tāpēc liela nozīme ir ikdienas režīmam. Visbiežākie fiziskie sāpju lēkmes trigeri ir miega trūkums vai pārlieku ilgs miegs, jo tie izjauc smadzeņu bioloģisko ritmu. Izlaista maltīte vai straujas cukura līmeņa svārstības asinīs samazina enerģijas pieejamību smadzenēm. Gan nepietiekama, gan pārmērīga fiziskā slodze var kļūt par iemeslu sāpēm, jo ietekmē asinsvadu un nervu sistēmas regulāciju. Arī pārlieku bieža kafijas lietošana dažiem cilvēkiem var izraisīt migrēnu, jo kofeīns ietekmē asinsvadu tonusu un nervu receptorus.
Dažkārt galvassāpes veicina arī noteikti pārtikas produkti, kas satur vielas, kuras ietekmē asinsvadu tonusu vai nervu signālu pārvadi. Tādi ir, piemēram, nogatavināti sieri un kūpinājumi, kas satur tiramīnu.
Alkohols, īpaši sarkanvīns un alus, veicina galvassāpes, jo tās ir smadzenēm toksiskas vielas.
Šokolāde un produkti ar augstu kakao saturu var ietekmēt serotonīna un citu neirotransmiteru līdzsvaru. Arī mākslīgie saldinātāji un garšas pastiprinātāji var pazemināt nervu sistēmas kairināmības slieksni. Tā kā jutība pret noteiktiem produktiem ir individuāla, lai novērotu saistību starp uzturu un galvassāpēm, mediķi iesaka veidot galvassāpju dienasgrāmatu.
Provokators – stress
Viens no vaininiekiem, kas rada ideālu fonu smagām galvassāpēm, paaugstinot nervu sistēmas kairināmību, ir arī stress. Ilgstoša trauksme aktivizē ķermeņa iekaisuma reakcijas, mazina spēju pretoties jebkurai slimībai un veicina CGRP izdalīšanos smadzeņu apvalkos, šādi izraisot migrēnas lēkmi. Mūsdienās stresa apjoms ir krietni pieaudzis salīdzinājumā ar agrākiem laikiem, taču nav cita ceļa kā vien paaugstināt savu stresa toleranci.
«Tas nozīmē iemācīties pateikt nē, lai nepārstrādātos, pamanīt ķermeņa signālus, kas liecina par nogurumu un vajadzību atgūt enerģiju, spēt pārslēgties no darba uz mājas dzīvi un patīkamām nodarbēm, atvēlēt laiku sev un klusumam – tas viss palīdz nervu sistēmai atjaunoties,» norāda Līga Mekša.
Migrēna un emocijas
Migrēnu nevajadzētu uztvert vienīgi kā fizisku saslimšanu, par kuru atbild tikai iedzimtais nervu sistēmas jutīgums, – ķermeniskā un iekšējā emocionālā pasaule nav atraujama viena no otras. Kā norāda ārste psihoterapeite Evija Ziemele, emocijas nerodas ārpus mums, bet gan smadzenēs, limbiskajā sistēmā, kas rada un koordinē jūtas, atmiņas, izturēšanos, motivāciju un reakcijas uz pieredzi. «No neiroloģiskā skatpunkta emocijas ir impulss jeb enerģija, kas aktivizējas kā reakcija uz notikumiem vai stimuliem. Šai enerģijai ir jāatrod izlādes ceļš – veselīgajā variantā tai būtu jānonāk līdz smadzeņu garozai, kur emocijas tiek apzinātas un enerģija iztērēta domāšanas procesos. Ja tas nenotiek, ķermenis radušos enerģiju cenšas utilizēt citādi, bieži izraisot fiziskus simptomus,» skaidro Evija Ziemele. Migrēnai ir raksturīga neironu sensitivitāte pret impulsiem. Palaidējmehānisms neironu aktivitātei, kas ierosina tālākus bioķīmiskus procesus, ir ne tikai ārējs, bet arī iekšējs, kā neizreaģētas emocijas (īpaši dusmas un bailes – abām raksturīga augsta fizioloģiskā aktivācija).
Limbiskajā sistēmā glabājas arī daļa atmiņu, īpaši tās, kas ir emocionāli spēcīgas vai traumatiskas. Lai cilvēku pasargātu no smagām izjūtām, psihes aizsargmehānismi bieži neļauj tām nonākt apziņā tiešā veidā. Taču tas nenozīmē, ka piedzīvotais mūs neietekmē. Tas var aktivizēties netieši – līdz ar līdzīgām situācijām, skaņām, sajūtām vai tēliem. «Cilvēks pats var nesaprast, kāpēc pēkšņi parādās nepatīkami fiziski simptomi, taču smadzenes jau ir norezonējušas neiroloģiskā līmenī,» skaidro psihoterapeite. Piemēram, migrēnas lēkmi var izraisīt ātrās palīdzības skaņas signāls, kas atgādina par sen piedzīvotu notikumu, kurā zaudēts tuvs cilvēks. Taču simptomi var parādīties ne tikai saistībā ar pagātnes pieredzi, bet arī aktuālā situācijā. Piemēram, ir darba konflikts, kurā cilvēks dusmas notur sevī neizpaustas, bet pēc dažām stundām vai vakarā sākas migrēnas lēkme. Šādā situācijā pat vienkārša savu emociju apzināšanās, kad daļa enerģijas tiek pārcelta uz apziņu, var mazināt lēkmes intensitāti vai ilgumu, pat ja tā pilnībā neizzūd.
Cilvēkus bieži vien pārsteidz, ka arī spēcīgas pozitīvas emocijas var provocēt migrēnu. Arī liels prieks organismam var būt stress.
Bioloģiski ķermenim nav būtiskas atšķirības, vai stresa reakciju izraisa dusmas vai sajūsma, – abos gadījumos notiek hormonālas un bioķīmiskas izmaiņas. Migrēnas lēkme nereti parādās nevis emociju kulminācijā, bet brīdī, kad pēc intensīvas spriedzes iestājas atslābums.
Cilvēkiem ar paaugstinātu neironu jutību vai ģenētisku noslieci uz migrēnu šāds mehānisms darbojas īpaši izteikti. Taču, kā liecina pieredze, par sāpju palaidēju biežāk tomēr kalpo grūtās emocijas. Tieši spēja izrunāties par to, kas liek vilties vai neapmierina, palīdz neuzkrāt lieku enerģiju un neprovocē sāpju lēkmes. «Savukārt, ja migrēna tiek uztverta vienīgi kā fiziska problēma un ārstēti tikai simptomi, pastāv risks nonākt apburtajā lokā, kur lēkmes kļūst biežākas, pieaug pretsāpju līdzekļu lietošana un paši medikamenti sāk provocēt galvassāpes,» uzsver Evija Ziemele. Klīniskajā darbā redzams, ka cilvēki, kuri migrēnas lēkmes sāk sasaistīt ar emocionāliem notikumiem, biežāk spēj laikus pamanīt brīdinājuma signālus un vieglāk tikt galā ar simptomiem. Jāņem arī vērā, ka pati migrēna rada vilšanos, dusmas un bezspēcību, un arī šīs emocijas kļūst par daļu no kopējā cikla. Tas tikai vēlreiz parāda, ka emocijas un ķermenis nav atdalāmi.
Uzziņai
Migrēna ir vienpusējas (bet var būt arī abpusējas), vidēji stipras vai ļoti stipras galvassāpes, kas parasti izraisa lēkmi ar ilgumu 4–72 stundas. Sāpes parasti ir pulsējošas, bet var būt arī spiedošas un pastiprinās nelielas fiziskas aktivitātes laikā, piemēram, noliecoties pie kurpēm vai pieceļoties no gultas. Migrēnas galvassāpes parasti pavada nepatika pret skaņu, gaismām, slikta dūša ar vemšanu vai bez tās. Migrēna var noritēt ar auru vai bez tās. Saslimšanu diagnosticē pēc norises klīniskās gaitas. Papildu izmeklējumi nepieciešami tikai tad, ja ir kādas pazīmes, kas norāda uz iespējamu citu slimību, vai parādoties jauniem, iepriekš nenovērotiem simptomiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
