Labākais problēmraksts žūrijas vērtējumā: Bīstamais skaistums

Raksts publicēts žurnālā «Ievas Veselība».

Skaidro:

Dr. Linda Kapteine-Veita

 • Dermatoloģe un veneroloģe Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikā.

• Ir sertifikāti selektīvās fototermolīzes un ablatīvās lāzerķirurģijas, botulīna toksīna un biomateriālu lietošanā.

• Latvijas  Estētiskās medicīnas asociācijas  valdes locekle.

 • Latvijas Dermatovenerologu asociācijas valdes locekle.

«Es vairs nespēju klusēt,» saka dermatoloģe Linda Kapteine-Veita, kad pie viņas klīnikā atkal ierodas kārtējā sieviete – viltus skaistumkopšanas upuris – un lūdz palīdzēt.

Sistēma sakārtota

Dermatoloģe Linda Kapteine-Veita atklāj, par ko viņai sakrājušās bažas… Viņa klīnikā ar lāzeriem strādā kopš 2000. gada vai pat agrāk: «Tehnoloģijas pa šo laiku ir ārkārtīgi attīstījušās, un tagad tās lieto ļoti plaši. Taču diemžēl lāzeriekārtas nonāk arī tādās rokas, kuras īsti nesaprot to būtību. Nospiest pogu jau visi var, taču – kāds būs lāzerprocedūras rezultāts un kādas būs sekas? Kurš par tām atbildēs? Turklāt sekas ne vienmēr ir redzamas uzreiz… Lāzeri, kā likums prasa, ir Zāļu valsts aģentūras reģistrētas aparāttehnoloģijas, un likums arī paģēr, lai ar tām darbotos tikai speciāli apmācīts medicīnas personāls, ievērojot ražotāja norādījumus un valstī pieņemto normatīvo aktu prasības. Pirms darba ar konkrētu lāzeriekārtu tā ir jāapgūst. Ar lāzeru drīkst rīkoties sertificēti ārsti, kas izgājuši apmācības, kam ir sertifikāts darbam ar augstas bīstamības lāzeriekārtām.» Viņai piekrīt arī Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas priekšsēdētājs plastikas ķirurgs un bērnu ķirurgs Valdis Ģīlis: «Redzot, cik nekontrolēti šīs lietas notiek, Latvijas Estētiskās medicīnas asociācija, kas reģistrēta Latvijas Ārstu biedrībā un pamatā nodarbojas ar savu biedru izglītošanu, izrādīja iniciatīvu un, saskaņojot ar Veselības ministriju, panāca, ka tagad ir sakārtota sistēma. Proti, Ministru kabineta noteikumi nosaka: lai skaistumkopšanā strādātu ar minimāli invazīvajām metodēm, jāsaņem Latvijas Ārstu biedrības izdots metodes sertifikāts. Tādi ir trīs. Pirmais –
darbam ar lāzeriem, otrais – darbam ar botulīna toksīniem un trešais – darbam ar biomateriāliem, kuros ietilpst arī filleri jeb pildvielas. Lai varētu pretendēt uz metodes sertifikātu, jābūt aktīvam sertifikātam kādā no ārstu specialitātēm (piemēram, dermatoloģijā, plastiskajā ķirurģijā, angioķirurģijā, ginekoloģijā, oftalmoloģijā vai citā). Ārsts iziet apmācību, noliek eksāmenu, saņem metodes sertifikātu un droši strādā. Šādu ārstu sarakstu popularizē Latvijas Estētiskās medicīnas asociācija.» Savukārt vidējais medicīnas personāls, kas apguvis fotoepilācijas metodi vai citu lāzermetodi un saņēmis metodes sertifikātu, drīkst strādāt sertificēta ārsta uzraudzībā, veicot ordinēto procedūru ar ārsta norādītajiem parametriem.

Daktere Linda Kapteine-Veita piebilst, ka tikpat svarīgs ir arī kabineta iekārtojums, kur lāzerprocedūra notiek: «Redzes bojājuma riska novēršanai telpās, kurās strādā ar lāzeriekārtām, sienām un logiem jābūt klātiem ar neatstarojošu materiālu. Visiem procedūras laikā izmantojamiem instrumentiem jābūt matētiem vai starojumu absorbējošiem. Visām personām, kuras procedūras laikā atrodas telpā, obligāti jālieto atbilstoša optiskā blīvuma aizsargbrilles. Apstrādājot ādu acu tuvumā, pacientam obligāti lietojamas speciālas lāzeraizsargbrilles vai kontaktlēcas. Bet, kad es paskatos internetā dažādu skaistum­iestāžu piedāvājumus, tad jau reklāmu bildēs redzams, ka ne visiem ir aizsargbrilles.»

Kāpēc izveidojusies šāda situācija? Tāpēc, ka lāzerpakalpojumi medicīnas iestādē, kas ir reģistrēta un kuras darbību uzrauga Veselības inspekcija, protams, ir dārgāki nekā tur, kur, piemēram, fotoepilāciju var uztaisīt tāpat vien. Kovida pandēmija, kad skaistuma nozarei valdība noteica ne vienu vien darbošanās ierobežojumu, tā teikt, meistaru iedzina pagrīdē: viņi turpināja strādāt – tikai slepus vai mājās, un klienšu netrūka. Sievietes pagrīdes darbošanos akceptēja! Gan tāpēc, ka gribējās arī pandēmijas laikā būt skaistām, gan tāpēc, ka šādu pakalpojumu cenas bez nodokļu sadaļas šķita daudz patīkamākas. Taciņa tika iestaigāta! Neaizdomājoties, ka tā tomēr nav labākā izvēle. Ne jau nenomaksāto nodokļu dēļ, bet gan tāpēc, ka ir daļa procedūru, ko vajadzētu veikt sertificētam speciālistam piemērotos apstākļos, citādi tās var izraisīt smagas komplikācijas.

Ko un kā var sabojāt

Un tagad konkrēti, ar kādām problēmām pie dermatoloģes Lindas Kapteines-Veitas ir vērsušās un joprojām vēršas pacientes, kuras pirms tam apmeklējušas apšaubāmas skaistumiestādes Latvijā… Par līdzīgām ainām ir stāstījuši arī citi sertificētie dermatologi.

1. Nagu lāzers

«Pareizi lietojot, tā ir fantastiska iekārta, ar kuru panākt, lai nagos vairs nevairojas sēnītes,» saka Linda Kapteine-Veita. «Bet, lai ar šo iekārtu darbotos, noteikti jābūt veiktām uzsējuma analīzēm – jāpierāda, ka nagā tik tiešām ieperinājusies sēne un tieši kāda, jo ne visas iespējams iznīcināt ar lāzeru. Jābūt arī ārsta sastādītam ārstēšanas plānam. Protams, pašu procedūru drīkst veikt arī vidējais medicīnas personāls ārsta uzraudzībā. Taču ir iestādes, kur šo lēmumu par lāzerprocedūru, kas ir ārstniecības metode, pieņem paši nagu speciālisti. Tas nav pareizi. Jo – kurš par notiekošo uzņemsies atbildību? Var taču notikt negadījumi. Lāzers tomēr ir augstas bīstamības iekārta, un ir jābūt ļoti striktam darba režīmam. Nags drīkst saņemt tikai attiecīgas devas starojumu – ne par maz, ne par daudz. Ja tas saņems par maz, tā būs naudas izsviešana, jo rezultāta nebūs. Ja par daudz, var rasties komplikācijas, piemēram, apdegums un jušanas traucējumi. Tie gan ir reti, bet var gadīties. Šī varbūt nav pati lielākā kaitniecība veselībai, un tomēr standarti paliek standarti, un likumi paliek likumi, ne velti tie rakstīti un pieņemti. Pareizi ir darīt pareizi.»

2. Lāzerepilācija

«Ar šo lāzeru paveras lielas iespējas pelnīt naudu praktiski jebkuram, kam tik ienāk prātā,» turpina dermatoloģe Linda Kapteine-Veita. «Daudzos skaistumkopšanas kabinetos ir fotoepilācijas lāzeri. Šajā gadījumā, ja netiek pareizi novērtētas ādas īpatnības, likvidējamo matiņu krāsa, gadalaiks, iesauļojums vai arī pacientam nav sniegta pilna informācija par izmantoto metodi, diezgan bieži rodas apdeguma plankumi, kuri pēc tam neiesauļojas. Cita lieta, ka tā diemžēl var gadīties jebkurā klīnikā – pat, ja darbojas, ievērojot visus noteikumus, un tad pēc likumdošanas ir arī attiecīgi jārīkojas. Proti, jautājums tiek korekti un profesionāli risināts – pacients jāārstē un par to netiek prasīta samaksa. Savukārt, ja lāzerepilācija tiek veikta kabinetā, kurā šis medicīniskais pakalpojums nemaz nav reģistrēts, tas vairs nav legāls negadījums, un cilvēks paliek neaizsargāts. Kam tu sūdzēsies, ja pats kā circenis iekriti pelnos?!» Vēl daktere piebilst, ka vēlāk pigments ādā, kas cietusi no lāzerepilācijas, atjaunojas, bet tas nenotiek ātri, paiet mēneši un gadi… Tas, pirmkārt. Otrkārt, lai notiktu korekta lāzerepilācija, pacientam jābūt informētam par visu – kas viņam tiks darīts, kādas tehnoloģijas izmantotas, kāds būs efekts un kādas var būt blaknes. Jāparaksta informētās piekrišanas dokuments. Pacientam jābūt arī pašam godīgam. «Šad tad gadās, ka cilvēks nestāsta visu, ko iepriekš darījis. Ka ir sauļojies vai kādus medikamentus lieto… Bet arī tie var radīt fotojutību jeb fotosenibilizāciju, un tad apdeguma riski, veicot lāzerprocedūru, ir augstāki. Pie šādiem medikamentiem pieder dažas antibiotikas, pretsāpju zāles, dažādi ķīmijterapijas līdzekļi, smaržas. Vēl pacienti vēršas pie dermatologiem ar fotoepilācijas rezultātā apdegušām dzimumzīmēm. Principā noticis pigmenta šūnu bojājums, un risks, ka var attīstīties ādas vēzis, palielinās. Jo kāds ir rīkojies totāli neprofesionāli un bīstami – veic epilāciju un nepasargā dzimumzīmes! Tās procedūras laikā ir jāaizkrāso vai ar lāzera enerģiju jāiet tām apkārt.»

Vairāki dermatologi uzsver vēl kādu komplikāciju, kura var rasties, ja šķietami nekaitīgo procedūru fotoepilāciju veic neprofesionālis… Proti, notiek matiņu sakņu stimulācija, kas nozīmē, ka tie ataugs tumšāki un spēcīgāki. Tātad cilvēks ierodas likvidēt apmatojumu, bet, ja ir nepareizi piemeklēta lāzera enerģija, pēc procedūras matiņi it kā izkrīt, bet pēc tam sāk augt vairāk, nekā bija pirms tam. Jo matu saknes iznīcināšanai nepieciešama noteikta enerģija. Ja tās ir par maz, matu sakne tiek stimulēta.

3. Tetovējumu un permanentā grima likvidēšana

Gadu gadiem ir bijusi vēlme ne tikai tetovēties, bet arī atbrīvoties no tetovējumiem un permanentā grima, kas rada tikko uzklātas lūpu krāsas, lūpu zīmuļa, uzacu zīmuļa vai acu lainera efektu. «Metodes ir visdažādākās – ādas slīpēšana, izgriešana, infrasarkano staru koagulācija, apstrādāšana ar skābēm, kas atstāja rētas… Tagad esam nonākuši līdz jaunākajām lāzertehnoloģijām, kuras spēj likvidēt ne tikai melnus, bet arī krāsainus tetovējumus un permanento grimu. Ja tu zini, kas tā par krāsu un kāds lāzera viļņu garums un jauda der pigmenta izņemšanai, to var izdarīt ļoti veiksmīgi – mazliet sāpīgi ir un ar iekaisumu, toties bez rētām pēc tam. Procedūru skaits atkarīgs no tetovējuma vecuma, dziļuma, krāsas, kvalitātes, kā arī no lāzera,» saka Linda Kapteine-Veita. «Bet par ko es uztraucos? Ka tajā pašā laikā dermoabrazija un skābju pīlingi joprojām ir absolūtā cieņā! Piemēram, sieviete gribējusi izveidot skaistu formu uzacīm, taču rezultāts viņu neapmierina… «Ko jūs darījāt ar savām uzactiņām?» jautāju pacientei. «Man veica dermoabrāziju un ar skābītēm ņēma nost…» Bet, zinot ādas fizioloģiju, tas taču pēc būtības nemaz nav iespējams, un procedūras veicējam to vajadzētu zināt! Ja krāsa ievadīta ādā, tā vispirms saistās ar epidermas šūnām keratinocītiem, bet šūnas, kas tetovējumu un permanento grimu saglabā  ilgāk un iekapsulē, ir fibroblasti, un tie atrodas zem epidermas, kur skābes pīlings netiek klāt. Savukārt skābes kombinācijā ar dermoabrāziju rada rētas, un pēc tam pacientes, kuras kaut kur veikušas šādus permanentā grima likvidēšanas kursus, nāk pie mums, dermatologiem, lai palīdzam.

Cits gadījums… Sievietei ilgāku laiku bijusi permanentā grima uzacu līnija, bet ar laiku tā izbalē, jo āda cenšas atbrīvoties no krāsas. Un tad speciālists uzliek jaunu permanento grimu, tehnikas ir visvisādas – spalviņu un pūdera… Nedēļu ir iekaisums, tas jāsadziedē un tur iejaukties nevar. Ja sadzīst un krāsa ādā paliek, tad ir labi. Bet ir gadījumi, ka pret permanentā krāsojuma pigmentu veidojas kontaktalerģijas reakcija un organisms to atgrūž. Sieviete dodas pie uzacu meistara otro reizi, trešo, pat ceturto. Bet āda krāsu nepieņem, toties paliek rētas. Secinājums? Nevajag atkārtoti likt permanento grimu – nav jākāpj uz tā paša grābekļa! Profesionālis to sievietei pateiktu, bet, ja viņa nonākusi pie permanentā grima vai uzacu speciālista ar apšaubāmām zināšanām un bez ētikas, tad diemžēl nekā. Līdzīgā veidā sievietes tiek arī pie izrobotas lūpu līnijas.»

Padomā, pirms izvēlies

Visu šo izlasot, apskatot foto, tev varētu rasties loģisks jautājums: kāpēc vēl joprojām netraucēti tiek ievietoti sludinājumi, kuros piedāvā pakalpojumus, ko reklamētājs patiesībā nemaz nav tiesīgs piedāvāt?!

Atbilde: Veselības inspekcija drīkst veikt plānveida pārbaudes tikai pie tiem pakalpojuma sniedzējiem – tikai tajos salonos vai pie individuālām ārstniecības personām –, kuri tai paziņojuši par savu saimniecisko darbību. Tātad, kuriem ir sertifikāts un kuri ir reģistrējušies. Bet par citiem pakalpojuma sniedzējiem, kuri nav bijuši tik atbildīgi, lai legalizētu savu darbību, Veselības inspekcijai nav datu un nav iemesla, nav tiesību pārbaudīt. Tātad nav arī zināms, cik atbildīgi šie speciālisti ievēro visus drošības pasākumus.

No tā izriet, ka TEV PAŠAI jābūt gudri piesardzīgai. Vajadzētu apzināties, cik tas ir nopietni – arī skaistumprocedūras. Protams, neveiksme var gadīties jebkuram, pat izcilam profesionālim, bet – viņš zinās, kā šādā situācijā rīkoties. Būtiski ir atpazīt kļūdas momentu uzreiz – tas ir pats svarīgākais. Plus vēl ļoti būtiska nianse – ārstiem ir civiltiesiskā apdrošināšana. Ja nonāk līdz tam, ka tev nodarīts pāri medicīniskās darbības dēļ, tu caur Riska fondu vari saņemt kompensāciju vai tev vismaz atmaksā ārstēšanās izdevumus.

Drošības pamatnosacījumi

Informēts pacients + izglītots speciālists, kurš drīkst strādāt ar konkrēto metodi + kvalitatīvas telpas + kvalitatīvas un sertificētas metodes, iekārtas, preparāti.

Pārliecinies, vai speciālists strādā legāli!

Strādāt ar lāzeriekārtām, ievadīt botulīna toksīnus un fillerus drīkst TIKAI ĀRSTS – dermatologs, plastikas ķirurgs, neirologs, neiroķirurgs un oftalmologs, kas saņēmis Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas izdotu sertifikātu par metožu apgūšanu: M56 – Selektīvā fototermolīze un ablatīvā lāzerķirurģija, M63 – Botulīna toksīna pielietojums estētiskajā medicīnā un M64 – Biomateriālu pielietojums estētiskajā medicīnā.

Veikt lāzerprocedūras sertificēta ārsta uzraudzībā drīkst arī vidējais medicīnas personāls, kurš ir tam speciāli sagatavots.

Kur meklēt informāciju?

● Par ārstiem, kas ieguvuši M56, M63 un M64 sertifikātus – Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas mājaslapā
www.lema.lv sadaļā Sertificētie ārsti.

● Par kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā, kam ir sertifikāts, – Ārstniecības personu reģistrā, kas atrodams Veselības inspekcijas mājaslapā www.vi.gov.lv.