Rīga +20°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Citi kolekcionē pastmarkas, etiķetes, haizivs figūriņas vai ko tamlīdzīgu, bet es – tetovējumus. Tie ir sava veida atgādinājumi par man svarīgām vērtībām, idejām, pēc kurām tiecos,» saka Artūrs Toms. Pirmais tetovējums uz apakšdelma viņam parādījies pirms gadiem astoņiem, kad Dānijā tagadējais deputāts studēja ceļu un tiltu inženieriju.
«Tur, pavadījis samērā ilgu laiku, domāju – ko gan varētu uz mājām par piemiņu atvest? Suvenīru, kas krās putekļus bufetē? Nu, nē! Izdomāju, ka tetovējums varētu būt paliekoša piemiņa,» ķermeņa pirmā zīmējuma tapšanas vēsturi atminas deputāts. Tetovējuma – stilizēta zobena – izveidei jaunietis veltījis vairākas nedēļas.
«Pārdomāju kārtīgi, ko un kā veidošu. Tad nāca brīdis, kad jutu – zobens būtu ideāls atainojums tam, ka tagad pēc studijām iešu uz priekšu un cīnīšos,» tā viņš.
Citi lasa
«Jāatzīstas, ka uz otro zīmējumu mani pamudināja mamma. Viņa, cik zinu, arī ilgi brieda tetovējumam. Runājām, stāstīju mammai par savu pieredzi, vai sāpējis, kā bija… Un šajās sarunās sapratu, ka esmu nobriedis jaunam apgleznojumam. Mamma uztaisīja skaistu zīmējumu ar Latvijas pļavas ziediem, bet man uz pleca tapa galvaskauss ar rozēm,» stāsta Artūrs Toms.
Pagaidām lielākais un krāsainākais tetovējums – bāka – tapusi šovasar uzreiz pēc Covid-19 krīzes.
«Man iemīļots ir tradicionālais tetovējumu stils, kad zīmējumam ir izteiktas līnijas un samērā daudz krāsojumu. Tieši šādā stilā izveidota arī bāka. Tā man vienmēr atgādina būt patiesam pret sevi un atcerēties vērtības, kuras man ir svarīgas. Proti, ģimene, mīlestība pret tuvākajiem un skaidra darba ētika. Bāka vēsturiski norāda, ka tuvojas krasts. Ja runā simbolos, bāka man vienmēr atgādinās par nepieciešamību atgriezties krastā. Pat tad, ja kādreiz dzīvē gadīsies kaut kur nomaldīties,» uzsver viņš.
Deputāts atzīst, ka tetovēties bijis tikai pie sievietēm. Gan Dānijā tetovēšanas meistare bijusi dāma, gan arī galvaskauss un bāka ir sievietes rokas veidoti.
«Dānijā pats biju izdomājis zīmējumu, un tetovētāja to tikai precīzi uzlika uz rokas, taču pārējie ir kopējs mans un Bauskas mākslinieces tetovētājas darbs.
«Ar vizuālo mākslu esmu ļoti uz jūs, un man pašam zīmēt noteikti neko nevajadzētu. Es, skatoties literatūrā un citu cilvēku tetovējumos, aptuveni izdomāju, kam jābūt zīmējumā. Ar šo informācijas bagāžu devos pie mākslinieces, kas pēc pārrunām izveidoja zīmējumu.
Jāatzīst, man paveicies, jo viņa ļoti precīzi uzreiz saprata, ko vēlos. Ar pirmo piegājienu uzzīmēja tieši to, ko savā prātā biju apdomājis,» tetovētāju slavē Plešs. Pēc tam jau atlika vien izvēlēties labāko laiku, kad zīmējumu pārcelt uz roku, lai saule vai mitrums nesagandē tetovējumu.
