Pret zaļiem maldiem

Esi dzirdējusi terminu zaļmaldināšana? To lieto, lai raksturotu gadījumus, kad ar mārketinga, reklāmas vai citiem paņēmieniem kāds ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs mēģina izlikties videi saudzīgāks, nekā patiesībā ir. Šāda rīcība maldina patērētājus, liekot noticēt, ka konkrētais produkts, pakalpojums vai uzņēmuma politika ir ekoloģiski ilgtspējīga.

Angļu valodā šādu maldināšanu apzīmē ar terminu greenwashing, ko veido vārdi green (zaļš), kas bieži tiek asociēts ar vides aizsardzību un ilgtspējīgu praksi, un whitewashing (balināšana), kas nozīmē mēģinājumu noslēpt nepatīkamus faktus vai izvairīties no atbildības. Greenwashing popularitāte sākās pagājušā gadsimta 80. un 90. gados, kad uzņēmumi atklāja, ka patērētājiem ir svarīgas rūpes par vidi. Lai piesaistītu šos patērētājus, uzņēmumi sāka mārketinga kampaņas, kas izcēla to produktus kā videi saudzīgus, pat ja tie tādi nebija. Dažos gadījumos šie apgalvojumi bija pilnībā mākslīgi, bez faktiska pamatojumu. Tā kāda viesnīca mudināja klientus neprasīt dvieļus mazgāt katru dienu, jo viesnīca vēloties rūpēties par vidi, lai gan aicinājuma patiesais mērķis bija vēlme samazināt izdevumus. 

Cieš visi patērētāji

Eiropas Komisijas ieskatā, zaļmaldināšana ir liela problēma gan patērētāju tiesību, gan vides un klimata jautājumu kontekstā. «Zaļmaldināšanas ierobežošana ir ļoti svarīga, un par to liecina patērētāju paradumi,» uzsver Ieva Baldiņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore. Pētījumi rāda, ka patērētājiem rūp viņu atstātā ietekme uz vidi, tāpēc pircēji labprāt izvēlas videi saudzīgas preces un produktus, pat maksājot par tiem vairāk, un – kur ir pieprasījums, tur pieaug piedāvājums. 

Eirobarometra 2020. gada dati rāda, ka 94 % eiropiešu vides aizsardzība ir svarīga un 68 % piekrīt, ka viņu patēriņa paradumi ietekmē vidi, savukārt Eiropas Komisijas 2021. gada patērētāju apstākļu aptaujas dati apliecina, ka pat 67 % pircēju ir iegādājušies kādu produktu vai produktus, kas ir videi saudzīgāki, lai gan tie maksājuši dārgāk. Diemžēl pētījumi pierāda arī to, ka daudzi patērētāji pat neapzinās, ka ir zaļmaldināti – visticamāk, mēs visi esam no tā cietuši.

Būs stingāks regulējums

Septembra beigās Eiropas Parlamenta deputāti un dalībvalstu pārstāvji panāca vienošanos par jauniem noteikumiem, kam nākamajos gados būtu jāsamazina uzņēmumu iespējas zaļmaldināt pircējus. Paredzams, ka novembrī tiks sperts pēdējais formālais solis, un tad Eiropas valstīm būs divi gadi laika, lai jaunās prasības iestrādātu savos likumos.

Direktīva par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam vērsta pret negodīgu komercpraksi, kas patērētājiem traucē pareizi izvēlēties videi draudzīgākus produktus un pakalpojumus. Piemēram, tiks uzlabota ilgtspējas marķējumu uzticamība, nosakot galvenos elementus sertifikācijas shēmā, uz kuru tie jābalsta. Tāpat aizliegtās komercprakses sarakstā iekļaus negodīgas norādes par siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanu, precizēs tirgotāju atbildību saistībā ar informāciju vai informācijas trūkumu par preču agrīnu novecošanos, nevajadzīgiem programmatūras atjauninājumiem vai nepamatotu pienākumu iegādāties rezerves daļas no sākotnējā ražotāja. Vēl direktīva ieviesīs saskaņotu marķējumu ar informāciju par ražotāju piedāvāto ilgizturības komercgarantiju ar atsauci par juridiskās atbilstības garantiju, utt. Būtiskie uzlabojumu ieguvēji būs gan patērētāji, gan vide, gan uzņēmēji, jo godīga komercprakse nāks par labu arī viņiem.

3 padomi, kā neļaut sevi zaļmaldināt

Iesaka JANA SIMANOVSKA, Latvijas vides zinātniece

1. Viszaļākais produkts ir tas, ko tu nenopērc. Tiesa, ir izņēmumi. Piemēram, jauns un ekonomisks ledusskapis patērēs ievērojami mazāk enerģijas nekā vecs un neekonomisks.
2. Atkārtoti izmantojamas lietas vienmēr ir labākas nekā vienreiz lietojamās pat tad, ja tās tiek sauktas par videi saudzīgām, jo šajā sektorā ir ļoti daudz maldināšanas. Piemēram, uz krūzītes vai maisiņa ir norāde, ka tas ir pārstrādājams, bet Latvijā šādu materiālu nepārstrādā. 
3. Zaļmaldināšanas tirgū ir ļoti daudz, tāpēc patērētāji nevar paļauties tikai uz ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja apgalvojumiem, kurus nav iespējams pārbaudīt. Netici tam, ko kurš pats par sevi saka, un nākotnē Eiropā vispārīgi zaļi apgalvojumi bez seguma tiks aizliegti! Tikmēr droši var uzticēties ekomarķējumam, tāpēc iesaku iegaumēt svarīgākās un biežāk izmantotās ekomarķējuma zīmes. Redzot šādu zīmi, vari būt droša, ka tevi nemāna – esi uz pareizā ceļa, un tava izvēle ir videi saudzīga.

DEPUTĀTU VIEDOKLIS

DACE MELBĀRDE, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa:

«Iegādājoties produktus vai pakalpojumus, pievēršu uzmanību tā zaļuma norādei. Atpazīstu ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipu – zaļo lapiņu –, bet vienlaikus dažādos Latvijas tirdziņos un gadatirgos mēdzu uzticēties arī Latvijas cilvēkiem – ražotājiem.

Cīņa pret zaļmaldināšanu likumdošanas līmenī ir ļoti svarīga vairāku iemeslu dēļ. Maldinoši vai nepatiesi apgalvojumi var mazināt sabiedrības uzticību un apdraudēt patiesas vides iniciatīvas un projektus, un tā kavēt virzību uz ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību. Maldinoša informācija var nodarīt finansiālus zaudējumus un iedragāt uzticību zaļajiem mērķiem. Tas ir arī godīgas konkurences jautājums. Pašreizējie centieni ir vērsti uz to, lai neļautu negodīgiem konkurentiem gūt priekšrocības, maldinot patērētājus ar nepatiesiem ilgtspējības apgalvojumiem.

Nesenā Eiropas Komisijas pētījumā tika izvērtētas 150 vidiskuma norādes un konstatēts, ka vairāk nekā puse no tām sniedz neskaidru, maldinošu vai pat klaji nepamatotu informāciju par produktu vidiskajiem raksturlielumiem.  ES līmenī panākta vienošanās par direktīvu «attiecībā uz patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam». Jaunie noteikumi aizliedz dažādas maldinošas darbības, tostarp pierādījumos nebalstītus vispārīgus apgalvojumus, piemēram, ilgtspējīgs, videi draudzīgs, eko, klimatneitrāls un tml. Līdzīgi direktīva arī vēršas pret produktiem, kam tiek piesaukts to mūža ilgums, kas nav faktos balstīts, piemēram, kalpos 50 gadus.

Lai gan cilvēki zaļmaldināšanu parasti saista ar patēriņa preču produktiem, tā attiecas arī uz citām ļoti svarīgām jomām, tostarp, finansēm. Piemēram, kas ir ilgtspējīga (zaļa) investīcija? Tādējādi EP deputāti, pagaidām komitejas līmenī, ir apstiprinājuši Eiropas zaļo obligāciju standartu, kas ir pirmais pasaulē. Uzņēmumi, kas ievēro šos standartus, atklās detalizētu informāciju par obligāciju ieņēmumiem un demonstrēs savu ieguldījumu vispārējos zaļās pārejas plānos.»

***

INESE VAIDERE, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa:

«Ja ir izvēle, vienmēr cenšos pirkt produktus, kam ir norādes par saudzīgumu videi. Ne man, ne citiem patērētājiem nav tik daudz laika, lai pētītu, vai katra norāde uz preces ir patiesa. Tāpēc EP strādāju pie tā, lai maldinošu norāžu nebūtu – lai uzņēmumi tādas neizmanto.

Videi saudzīgās idejas un protests pret zaļmaldināšanu manā fokusā ir jau kopš mana darba sākuma EP. Mūsdienās cilvēki ir ieinteresēti  par videi saudzīgiem produktiem un pakalpojumiem maksāt vairāk. Ja viņi tiek maldināti – tā ir negodīga komercprakse, kas noteikti nav akceptējama. EP Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā vispirms strādājām pie tā, lai aizliegtu maldinošās reklāmas un nodrošinātu labāku patērētāju informētību, bet septembrī Eiropas Parlaments un Padome panāca provizorisku vienošanos par jaunajiem noteikumiem, un jau novembrī grasāmies veikt gala balsojumu.

Ar šo vienošanos tiek atjaunināts esošais aizliegto komercprakšu veidu saraksts un pievienoti vairāki problemātiski ar zaļmaldināšanu saistīti tirdzniecības paradumi. Ļoti labi, ka uz produktiem un precēm tiks aizliegts lietot norādes bez pierādījumiem par to pamatotību. Nedrīkst mētāties ar dažādiem apgalvojumiem un šķietami ticamiem marķējumiem!

Daudz esmu strādājusi arī pie tā, lai preces, ko ražo un importē Eiropas Savienība, ir remontējamas un labojamas. Kaut ko nopirkt, palietot un izmest vairs nav moderni! Tagad ir modē preci vajadzības gadījumā remontēt un lietot ilgstoši, bet nedrīkst par remontējamām saukt preces, kuras patiesībā saremontēt nevar – arī tas ir aizliegumu sarakstā. Likums ievieš arī jaunu kopīgu etiķeti produktiem ar pagarinātu garantijas laiku. Divu gadu garantija ir visām Eiropas Savienībā ražotajām precēm, un cilvēki to bieži piemirst, bet, ja garantijas laiks ir ilgāks – tas noteikti jāizceļ.»

Ekozīmju špikeris

Ekomarķējums ir zīme, ko piešķir produktiem, lai apliecinātu, ka konkrētajam produktam ir mazāka negatīvā ietekme uz vidi, salīdzinot ar citiem tās pašas produktu grupas produktiem. Šādas zīmes parasti izstrādā no ražotājiem neatkarīgas organizācijas, un auditori vai eksperti izvērtē, vai produkts, kas uz šo zīmi pretendē, tam atbilst, un tikai tad piešķir šīs zīmes izmantošanas tiesības. Situāciju sarežģī tas, ka šādas zīmes skaitāmas simtos, bet būs labi, ja zināsi astoņas visbiežāk sastopamās pamatzīmes.

Ekopuķīte. Ķermeņa kopšanas līdzekļi, sadzīves ķīmija, papīra izstrādājumi u. c.

Ziemeļvalstu gulbis. Sadzīves ķīmija, apģērbs, kosmētika, būvmateriāli u. c.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logo. Pārtika un citi bioloģiskās lauksaimniecības produkti.

Zilais eņģelis. Krāsas un lakas, apdares materiāli, papīra izstrādājumi.

Ekocert. Bioloģiskā lauksaimniecība, dabiskā un bioloģiskā kosmētika.

Ecogarantie®️. Kosmētika, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi u. c.

Piekūns. Zaļā enerģija un biodegviela, pārtikas produkti u. c.

ICEA. Pārtika, kosmētika, mazgāšanas līdzekļi u. c.

OEKO-TEX. Tekstilizstrādājumi.

Materiāls tapis sadarbībā ar