Pirmā palīdzība, ja bērns guvis traumu

Vasarā salīdzinājumā ar citiem gadalaikiem bērnu traumatisms ir divreiz lielāks – siltais laiks vilina aktīvi darboties, bērni skrien, lec, spēlējas ar draugiem, bieži vien piemirstas ievērot drošību. Mediķi min traumas, kas gūtas no kritieniem, piemēram, riteņa, šūpolēm, slīdkalniņiem, batuta utt., izmežģījumus vai saišu sastiepumus, smagākos gadījumos – kājas, rokas, atslēgas kaula lūzumus, galvas traumas, smadzeņu satricinājumu, kā arī traumas, kas gūtas ceļu satiksmes negadījumos, apdegumus un traumas ūdenī, arī slīkšanu. Reizēm bērni nonāk pie ārsta ar pamatīgiem elkoņu, ceļu nobrāzumiem uz asfalta vai cita seguma. Tāpat vasaras sezonai raksturīga pārkaršana, saindēšanās, dzīvnieku un insektu kodumi, dažādas brūces. «Bērns krītot var gūt dažādas traumas, bet kritiena rezultātā iegūtās traumas smagumu diemžēl var noteikt tikai tad, kad tā gūta. Nav iespējams paredzēt, no kāda augstuma krītot bērnam būs tikai sasitums un kad jau daudz nopietnāka trauma. Tas ir ļoti individuāli. Tāpēc mēs, mediķi, sastopoties ar pacientu un viņa vecākiem, mēģinām noskaidrot, kā trauma gūta. Tas nav tāpēc, lai kādu strostētu vai pratināšanas pēc, bet gan saprastu traumas smagumu un kā to ārstēt.»

Bērnam ir jābūt aktīvam, lai attīstītos un augtu, taču daudzos gadījumos vecāki tomēr var novērst nepatikšanas, pirms tās notiek. Tāpat kā mēs bērnam mācām dažādas ikdienā nepieciešamas prasmes, ir jāmāca arī drošības prasmes, jāstāsta, kādas traumas iespējamas krītot vai kāpēc automašīnā jālieto drošības josta. Tas ir nepieciešams pašam bērnam, nevis tāpēc, ka to grib mamma vai tētis. Pieaugušajam ar vienu acs kaktiņu vienmēr jāspēj redzēt, ko bērns dara, īpaši mazi bērni, novēršot iespējamos riskus, ir jāspēj paredzēt situācijas attīstības scenārijus, kā bērns varētu rīkoties, tā palīdzot izvairīties no traumām.

Vai jebkurš zilums var būt bīstams?

Ja nu tomēr bērnam ir gadījies nokrist, kā zināt, vai sasitums ir tik nopietns, ka jādodas uz slimnīcu? «Ja ir asins izplūdums, ko tautā sauc par zilumu, sāpes, izteikta tūska, kustību ierobežojumi, bērns nevar palocīt roku vai kāju vai, piemēram, nevar piecelties stāvus un atbalstīties uz sasistās kājas, ir jāmeklē mediķu palīdzība. Jo pat aiz neliela ziluma var slēpties kaula lūzums, ko precīzi var noteikt tikai ar rentgena palīdzību,» skaidro dakteris Jānis Upenieks, uzsverot, ka nav kritēriju, pēc kuriem varētu noteikt, cik liels zilums ir bīstams. Nav tā, ka, piemēram, triju centimetru zilums ir mazs, bet četru centimetru – liels. Uz traumu jāskatās kompleksi.

Ja trauma nešķiet smaga un kustības nav ierobežotas, mājas apstākļos bērnam ir jānodrošina miers – sasistajai vietai var pielikt aukstumu (ledus noteikti jāietin lupatiņā vai dvielī!), dažas minūtes to paturēt un tad uzsmērēt kādu bērniem piemērotu pretsāpju gelu, iedot bērna vecumam atbilstošu pretsāpju zāļu devu. Taču jebkurā gadījumā būtu vēlams vērsties kaut vai pie ģimenes ārsta, kurš profesionāli izvērtēs, vai vajadzīgi tālāki izmeklējumi, jo kaula bojājumu bez rentgena ļoti bieži nevar noteikt. Daudzos gadījumos ārēju pazīmju nav tik daudz, bet kauls tomēr ir lūzis.

Sasitumi un nobrāzumi

Ja bērnam kritiena dēļ ir radies nobrāzums, tas ir jānotīra, jānomazgā un jāuzliek pārsējs. Ja ir stiprs nobrāzums, piemēram, pēc kritiena no velosipēda, kad brūcē saiet daudz sīku akmentiņu un netīrumu, pirmās palīdzības sniegšanas brīdī brūci drīkst mazgāt zem parasta tekoša krāna ūdens, lai attīrītu no tajā iekļuvušajiem netīrumiem. Mazgāšanai drīkst izmantot arī maigas ziepes, bet jāņem vērā, ka bērnam tas var radīt papildu diskomfortu. Ja brūce ir virspusēja, pēc izskalošanas ar ūdeni tā ir jāapstrādā ar šķīdumu, kas ir piemērots lietošanai bērniem brūču skalošanai, attīrīšanai un mitrināšanai, un ir jāuzliek tīrs pārsējs.

Agrāk brūču apstrādei izmantoja uz spirta bāzes gatavotus šķīdumus – jodu, briljantzaļo vai ūdeņraža pārskābi. Taču šie šķīdumi ir ne tikai kodīgi, bet arī var radīt papildu apdegumu audiem, līdz ar to palielināt brūces dziļumu, audu bojājumu un paildzināt brūces dzīšanu, turklāt, ja brūce tiek iekrāsota, nav iespējams sekot līdzi tās dzīšanai un savlaicīgi novērst brūces inficēšanos. Mūsdienās ir pieejami brūci attīroši šķīdumi, piemēram, Prontosan® šķīdumi brūču skalošanai, attīrīšanai, mitrināšanai un Prontosan® geli, kas nodrošina ilgstošu brūces attīrīšanu un mitrināšanu un rada dabisku vidi brūces dzīšanai. Tie ir izgatavoti uz ūdens bāzes, ir nekodīgi, un bērniem brūču apstrāde ir efektīva un nav sāpīga. Vēl svarīgi paturēt prātā, ka uz svaigas brūces nedrīkst likt krēmus un ziedes, jo tie neļauj ādai elpot, kavē šķidruma izdalīšanos, līdz ar to padziļina audu bojājumu uz iekšpusi.

Svarīgi ņemt vērā!

• Ja brūce ir lielāka par diviem trim centimetriem un pat ja ļoti neasiņo, tā tomēr būtu jāparāda ārstam, jo var gadīties, ka brūce būs jāsašuj, lai sadzīstot nepaliktu neglīta rēta. Turklāt tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk, kamēr brūces malas vēl ir svaigas.
• Medicīniskā palīdzība jāmeklē, ja brūce ir dziļa, stipri asiņojoša, asiņošanu ir grūti apturēt, tā rada stipras sāpes. Lai ar spēcīgi asiņojošu brūci nokļūtu līdz slimnīcai, to stipri piespiež ar marli vai citu tīru audumu, ar šādu spiedošu pārsēju mēģinot apturēt asiņošanu.
• Ja brūce skar kādu vietu, kas var ietekmēt ķermeņa funkcionēšanu nākotnē, piemēram, plaukstas locītavā vai vietā, kur varētu būt bojāts nervs vai saite, arī tad ir jāmeklē mediķu palīdzība. Citādi var gadīties ļoti nepatīkama situācija – mājās apkopta brūce sadzīst, bet pēc tam nefunkcionē, piemēram, kāds no pirkstiem.
• Pie mediķiem jādodas arī tad, ja gadījusies nopietnāka brūce sejā. Tai var palīdzēt ātrāk sadzīt, uzliekot mazas šuvītes.

Ja bērns sasitis galvu

Vasarā galvas traumas bērni visbiežāk gūst, braucot ar velosipēdu, skrejriteni vai citu rīku, nav uzlikuši ķiveri un krīt. Traumas var būt dažādas: no samērā viegla sasituma un pēc tam tikai puna pierē līdz pat ļoti nopietniem galvaskausa kaulu lūzumiem un smadzeņu bojājumiem. Šāda situācija var gadīties, ja bērns saduras ar kādu stāvošu vai pretim braucošu objektu. Tieši šādos brīžos izšķiroša nozīme ir aizsargķiverei – ja bērnam galvā ir ķivere, iespēja, ka galvai būs ļoti smaga trauma ar traģiskām sekām, būtiski mazinās.

Ja sasitums nav pārāk liels, drošībai vajadzētu apmeklēt ģimenes ārstu vai aizvest bērnu uz tuvāko traumpunktu. Ja sasitums ir beidzies ar punu pierē, bez lielām brūcēm, nav bijis samaņas zudums, bērns ir orientēts telpā, laikā un personībā, var arī mierīgi braukt mājās un situāciju kādu laiku novērot. Var būt arī situācija, ka pēc gūtās galvas traumas bērns tikai otrajā dienā sūdzas par pārāk spožu gaismu, trokšņiem, galvas reiboņiem, ka viņam nāk miegs, ir slikta dūša, parādās arī vemšana. Šie simptomi ir nopietni, un bērnam ir nepieciešams mediķa izvērtējums. Ja nekādas papildu pazīmes, kas liecinātu par smagāku traumu, neparādās arī otrajā un trešajā dienā, var iztikt bez ārsta apmeklējuma.

Bet, ja pēc traumas bērnam ir samaņas zudums vai atmiņas traucējumi, plašas brūces, bērns nesaprot, kur atrodas vai kā viņu sauc, ir bijusi, piemēram, velosipēdista sadursme ar automašīnu, ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Vēl svarīgi novērtēt, vai ir redzami ārēji ievainojumi un cik tie ir smagi. Ja bērnam galvā ir ķivere, tā uzmanīgi ir jānoņem un jāskatās, vai zem tās nav redzami kādi ievainojumi, vai galvu nav traumējuši kādi svešķermeņi u. tml.

Roku, kāju un vēdera traumas

Ja rokai vai kājai ir redzami nozīmīgi ārēji bojājumi – zemādas asinsizplūdumi, zilumi, nobrāzumi, brūces, ir izteiktas sāpes vai deformācijas, piemēram, var redzēt, ka roka vai kāja ir nedabiski saliekusies –, nekavējoties jācenšas padarīt traumēto vietu maksimāli nekustīgu jeb imobilizēt. Ir jāsameklē tas, kas ir dabūjams pa rokai, piemēram, kāds dēlītis vai kas tamlīdzīgs. Ja ir traumēta kāja un neizdodas atrast pietiekami lielu dēlīti, traumēto kāju ar marles saiti vai citu audumu var pietīt klāt pie veselās kājas – neatliekamās palīdzības sniegšanas posmā tā bērnam varam palīdzēt. Šādā situācijā noteikti jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Braucot ar riteni, bērnam var gadīties gūt arī vēdera traumu, piemēram, krītot uzsisties uz riteņa rokturiem. Ja pēc šādiem gadījumiem bērns sūdzas, ka sāp vēders, ir slikta dūša, jāvēršas pie ārsta, lai izvērtētu, vai nav gūta nopietna trauma. Vēdera dobumam tiek veikta sonogrāfija, lai redzētu, vai triecienā nav skarti iekšējie orgāni, jo tas diemžēl var traumēt gan aknas, gan liesu vai aizkuņģa dziedzeri.