Laimīgas nieres: eksperti atklāj, kā rūpēties par savu nieru veselību

Ja pavisam godīgi, bez kautrēšanās – kur mēs vispirms skrienam no paša rīta? Jā, jā, nieres mums ir ĻOTI SVARĪGAS. Tieši tāpēc izdevniecības Žurnāls Santa telpās, Stabu ielā, otrajā IEVAS Veselības pēcpusdienas sarunā izraudzītā tēma ir – Lai tavas nieres laimīgas! Žurnāla lasītājām bija ekskluzīva iespēja klātienē izvaicāt augstas raudzes speciālistus par nieru un urīnceļu veselību. Jo kas gan cits, ja ne zināšanas var būt un ir efektīvs ierocis, lai nesaslimtu vai arī, ja kaite ir, to turētu stingri grožos.

Profesore IEVA ZIEDIŅA tik perfekti izgaismoja nieru privāto dzīvi, kur tās mājo, kas tām patīk un kas ne, kā izskatās, ko dara, ar ko draudzējas un ko ienīst, ka tapa absolūti skaidrs – mums, sievietēm, par savām nierēm jārūpējas ar tikpat lielu mīlestību kā par saviem bērniem, lai tās justos laimīgas. Arī tāpēc, ka mums nieres ir mazākas nekā vīriešiem un katrā nierē ir mazāk filtriņu jeb nieru kamoliņu: vīriešiem to ir apmēram 1,2 miljoni, bet sievietēm ap 800 tūkstošiem, un līdz ar to mēs esam daudz jutīgākas pret visādām nieru kaitēm.

Kā rūpēties? Tikai daži ieteikumi… Uzpasē asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs, lai tie turas normas robežās. Dienā izdzer 30 mililitrus ūdens uz katru savu kilogramu. Ēd mazāk sāls. Bez ārsta ziņas nelieto pretsāpju līdzekļus, jo bez receptes aptiekās nopērkamie ļoti bojā nieres, ja tos dzer patvaļīgi un ilgstoši.

Dāmas, nieru ārstu sacīto noklausoties, interesējās, cik ilga rinda ir pie nefrologa Stradiņos… «Ja konkrēti pie manis gribat tikt, tad būs ilgāk jāgaida,» atbild profesore Ieva Ziediņa. «Bet – es esmu ļoti lepna par saviem jaunajiem kolēģiem, piemēram, Miku, un vēl citiem, un es viņus visus varu rekomendēt. Arī Anijai žurnālā esmu teikusi, ka neviens no kolēģiem nefrologiem nav tāds, kuram es neuzticētos, vairums pie manis ir mācījušies, un viņi arī zina visu par nierēm. Pie jaunākiem kolēģiem uz konsultāciju Stradiņa slimnīcas poliklīnikā var tikt divu trīs nedēļu laikā. Varbūt mēneša laikā.»

Uroloģe SANDA SILIŅA nošarmē ar savu pozitīvismu un enerģiju. Viņa smaidot atgādina, ka urologs ārstē gan vīriešus, gan sievietes, jo vēl joprojām gadās kundzes, kuras doma, ka urologs ir tikai vīriešu ārsts. «Tā nav – izrādās, arī sievietēm ir urīnceļi, un tātad arī viņām vajadzīga ārstēšana! Pie manis pacientes visbiežāk vēršas ar nierakmeņu slimību, dažādām urīnceļu infekcijām, cistītiem, arī ar urīna nesaturēšanu. Bet, ja runājam par nierēm, pacientes pēc menopauzes konsultācijā nereti saka tā: «Mani pie jums sūta ģimenes ārsts, jo urīna analīzē ir paaugstināti leikocīti, un tas varētu liecināt par urīnceļu infekciju…»

Tāpēc gribu atgādināt – ja sievietei nav sūdzību par sāpīgu vai biežu čurāšanu, par asins piejaukumu urīnam, urīna analīze ar paaugstinātu leikocītu un nitrītu daudzumu var būt izmainīta, bet tas nenozīmē, ka kaut kas obligāti jāārstē, ja neatrod nekādu citu kaiti. Arī tad, ja izmeklējumā konstatē nierakmeņus, ir situācijas, kad tie nav jāārstē. Ir profilaktiskie pasākumi: nebaidieties dzert ūdeni, ir dažādi bezrecepšu preparāti gan pie urīnceļu infekcijām, gan cistīta un nierakmeņiem, piemēram, kanefrons un rovatineks, kas veidoti uz augu bāzes un kam ir pierādīta efektivitāte pētījumos. Tikai pirms tam jānoskaidro, kas par vainu!»

Novērtējam – nefroloģijas rezidentam MIKUM SAULĪTEM tiešām piemīt izcils stāstnieka, skaidrotāja talants! 10 likumi, kas jāievēro, lai nieres justos laimīgas, sakārtoti loģiskā secībā, pa vidu iespraucas arī pa humoriņam, acis dzirksteļo. Var redzēt un just, viņam patīk tas, ko dara, un viņam rūp savas pacientes. Stāstījuma nobeigumā Mikus uzsver: «Lūdziet savus ģimenes ārstus pārbaudīt jūsu nieres. It sevišķi, ja jums jau ir cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, palielināts svars, jau ir hroniska nieru slimība un virs 50 gadiem. Tas, ka jūs reizi gadā aiziesiet pie ģimenes ārsta un palūgsiet, lai pārbauda nieru veselību, nav nekas slikts. Par svarīgākajām analīzēm jau teica profesore – tā ir urīna analīze, kurā ir atsevišķi noteikts olbaltums jeb, precīzāk, mikroalbumīna daudzums urīnā, un tā ir pilna asinsaina, kur cita starpā jānosaka kreatinīna koncentrācija asinīs, no kuras tiek aprēķināts nieru kamoliņu jeb glomerulu filtrācijas ātrums, kas ir nieru filtrācijas spēja. Un vēl ikdienā vajadzētu vairāk kustēties tā, lai izsit sviedriņu, tas atrisinātu daudzas, arī nieru veselības, problēmas.»

Mēness aptieka katrai pēcpusdienas sarunu dalībniecei bija sarūpējusi arī lietderīgu dāvaniņu – lai nieres un dāmas būtu priecīgas!

Farmaceite IEVA VIRZA strādā vienā no lielākajām Mēness aptiekām, kurā ik dienu apkalpo vidēji 500–600 cilvēku. Turklāt bieži vien tieši aptieka ir pirmā vieta, kur cilvēki vēršas pēc padoma. «Ja sestdienas vakarā pēkšņi sāk sāpēt urīnceļi vai parādās nieru problēmas, tad nokļūt pie ārsta uzreiz nav lielu izredžu, toties var doties uz aptieku, jo mums ir iespēja palīdzēt – vismaz līdz ārsta apmeklējumam. Ir zināmi bezrecepšu medikamenti, kuri pie pierādītām indikācijām dod savu pozitīvo artavu kādas akūtas problēmas risināšanā. Visi šie preparāti satur augus – vai nu augu ekstraktus vai ēterisko eļļu frakcijas, kuras zinātniski sauc par terpēniem, un tiem piemīt neliela spazmolītiska un asinsriti uzlabojoša darbība. Tā mēs ar šiem medikamentiem mazliet palīdzam nierēm strādāt pareizāk.

Domāju, ka arī klātesošie ārsti piekritīs (visi trīs māj ar galvu) – pat tad, ja konkrētajā gadījumā vainīgas nebūs nieres, neko sliktu ar šiem dabīgajiem augu preparātiem izdarīt nevar. To sastāvā ir vārpata, nātre, zeltslotiņa, lupstājs – augi, kuri aug tepat Latvijā un nav no Ķīnas vai Austrumu medicīnas. Tā ir tīruma kosa ar vieglu diurētisku jeb urīndzenošu darbību. Tik viegls diurētiķis, ka filtrē ārā slikto, bet, dzerot kosu teju 2–3 nedēļas, nekādi labie vitamīni un minerālvielas no organisma netiks izvadīti ārā. Tās ir bērzu lapas – arī ar vieglu diurētisku efektu. Rozmarīna lapas, kas satur ēteriskās eļļas un ir viegls spazmolītisks līdzeklis. Kliņģerītes un kumelītes, auzu skaras. Ja cilvēks lieto ārsta izrakstītus medikamentus, lai ārstētu nieres, tas, ka ik pa laikam šādas nieru tējas palietos – ar noteikumu, ja vienu tēju nedzers trīs mēnešus vai ilgāk, bet tās pamainīs –, nāks tikai par labu nierēm: gan uzlabos mikrocirkulāciju, gan veicinās toksīnu izvadīšanu un palīdzes arī nierēm strādāt.

Cilvēki bieži vien aptiekā lūdz kaut ko cistītam. Arī te līdz brīdim, kamēr jāgaida rindā pie ārsta, palīdz gan bezrecepšu medikamenti (ja ir akūtas sāpes un citi simptomi), gan uztura bagātinātājai, kas vairāk domāti profilaktiskos nolūkos. No pieredzes saku, ka iedarbīgs ir bezrecepšu medikaments pastas veidā fitolizīns, kas veidots no augiem. Der miltenāju un brūkleņu lapu tējas. Ir arī dzērveņu ekstraktu saturoši līdzekļi, kurus var lietot papildus, ja ārsts jau izrakstījis medikamentus, jo apakšējos urīnceļos savairojušās baktērijas, kas rada diskomfortu un sāpes. Dzērveņu preparāti profilaktiski noder arī tad, ja urīnceļu infekcijas bieži atkārtojas.»

«Man ir jautājums… Jūs, profesore, sacījāt, ka liekais svars slikti ietekmē arī nieres… Pazīstu jauniešus, kuri, dzīvojot pandēmijas laikā mājās, ļoti pieņēmās svarā, un tagad izdomāja, ka vājēs, ievērojot olbaltumu diētu. Un tiešām svars fantastiski nokritās, bet pats interesantākais, ka otras nieru analīzes bija krietni labākas par pirmajām, kuras tika veiktas pirms olbaltumu diētas. Kā jūs to komentētu?» Un profesore Ieva Ziediņa atbild: «Brīnišķīgs piemērs no dzīves tam, ko sacīju! Jā, svars samazinājās, un tikai uz tā pamata vien uzlabojās gan nieru filtrācijas ātrums, gan kreatinīna rādītāji.»

Kundze, uzklausot profesores Ievas Ziediņas skaidrojumu, ko viņas 80+ gados nozīmē ieraksts trešās pakāpes hroniska nieru slimība, jūtas tik priecīga! «Super, tātad man viss ir kārtībā, nieres strādā atbilstoši normai!» Līdz šim viņa domājusi: nu beigas un pagalam. Bet tur jau tā lieta, ka velns slēpjas detaļās: nevar skatīties tikai uz plikiem analīžu cipariem, tie jāvērtē kontekstā, un tāpēc ir vajadzīgi ārsti. Ne velti viņi tik daudzus gadus mācās, lai visas šīs nianses izprastu. Arī to, ka trešās pakāpes nieru slimība nozīmē – nieru filtrācijas spēja jeb nieru braukšanas ātrums ir no 45 līdz 60 mililitriem minūtē, kas jaunībā ir slikta situācija, bet cienījamā vecumā var būt arī pilnīgi normāli.

Daži tikšanās dalībnieču jautājumi ārstiem

1. Kur Rīgā var uztaisīt normālu nieru analīzi? Jo kopš 2023. gada visas analīzes tiek veiktas pēc kaut kādas formulas, bet pirms tam tās taisīja, ņemot vērā individuālo svaru. Rezultāti ļoti atšķiras. Ja līdz 2023. gadam man kreatinīns bija augsts, tad tagad, rēķinot pēc jaunās formulas, izrādās, ka esmu vesela, lai gan man ir stipri daudz gadu un agrāk ārsti mani brīdināja, ka nieres ar laiku strādās sliktāk. Kā tas var būt?!  

Pati pirmā formula, pēc kā rēķināja nieru filtrācijas spēju, tika izgudrota pagājuša gadsimta 70. gadu sākumā. Tātad pirms 50 gadiem, un toreiz vairums cilvēku bija diezgan slaidi, nebija tādas problēmas ar aptaukošanos kā tagad. Kreatinīns ir vielmaiņas produkts, kas veidojas muskuļos no kreatīna, un, tā kā tolaik pārsvarā visiem bija daudz muskuļu un maz tauku, tad aprēķinos ņēma vērā arī svaru. Savukārt, 21. gadsimtā un it sevišķi pienākot kovida pandēmijas laikam, kad tik daudzi sēdēja mājās un daudz ēda, mēs kļuvām apaļāki, uzauga nevis muskuļu masa, bet tauki. Līdz ar to, rēķinot nieru filtrācijas ātrumu pēc iepriekšējās formulas, sanāca: jo tu esi apaļāks, jo vairāk sver, jo tev labāk strādā nieres. Vai tas ir pareizi? Nē. Tāpēc mēs veco nieru filtrācijas spēju noteikšanas formulu nomainījām ar jauno, kur filtrācijas ātruma aprēķinā netiek ņemts vērā tauku daudzums, tātad svars.

2. Ko nozīmē ultrasonogrāfijas izmeklējuma ieraksts: labajā nierē cista? Kas jādara?

Cistas veidojas no nieru kanāliņiem – proti, kad audi kļūst vājāki, tievajā caurulītē veidojas tāda kā izspīlējusies kabatiņa. Un, kad kabatiņa aug lielāka, tā beigās noformējas kā cista. Līdz ar to – jo vecāks cilvēks, jo vairāk cistu nierēs var būt. Svarīgi arī, cik liela ir šī cista. Ja pamatīgi liela, tā kādreiz var plīst. Tāpēc mēs rekomendējam nieru cistas reizi gadā apskatīties ultrasonogrāfijā. Cistas mēdz būt dažādas. Var būt kā kabatiņas, bet var būt arī tādas, kuru sieniņās kaut kas ļauns ieperinās, veidojas kalcināti un starpsienas, un mēs gribam, lai tās izvērtē datortomogrāfijā vai magnētiskās rezonanses izmeklējumā, lai precīzāk zinātu, ko ar konkrēto cistu darīt.

3. Cik bieži būtu normāli nakts laikā iet uz tualeti pačurāt?

Ļoti daudzas kundzes cienījamos gados nāk pie urologa tieši ar šo jautājumu… Ja bieži jāčurā un ja tas notiek ikdienā katru nakti, tad tā nav norma. Cilvēkam naktī ir jāguļ! Ja viņš uz tualeti aiziet vienu reizi naktī, tas varētu būt ieraduma dēļ – piemēram, mosties tieši trijos naktī, kas, iespējams, notiek saraustīta miega dēļ. Taču, ja uz tualeti jāstaigā ik pēc pusotras, divām stundām, tā nav norma un ir jāvēršas pie urologa. Bieži vien šādos gadījumos atklājas pāraktīvā urīnpūšļa sindroms, kas izpaužas ar biežo staigāšanu uz tualeti. Tad nepieciešama ārstēšana ar zālēm. Biežāk šo problēmu novēro sievietēm gados. Vajadzība urinēt naktī var būt arī pie citām diagnozēm – cukura diabēta, neiroloģiskām vainām –, bet tai noteikti ir jāpievērš uzmanība. Ja čurāšana naktīs kļūst apgrūtinoša, arī urologi saviem pacientiem iesaka rakstīt dienasgrāmatu – mēs lūdzam piefiksēt, cik šķidruma diennaktī uzņem, cik reizes iets uz tualeti un cik šķidruma katru reizi izčurāts, lai varētu vieglāk saprast, kur slēpjas problēma.

4. Kāpēc tad, kad, peldoties aukstā jūrā, apsaldēju nieres, ir sāpīgi čurāt?

Jāsaprot, ka mūsu organisms nav sterils, arī normāli urīnceļos un urīnpūslī dzīvo baktērijas. Taču tad, kad noteiktu ārējās vides faktoru ietekmē pavājinās imunitāte un ir vēl kādi provocējošie faktori, šīs baktērijas urīnceļos savairojas, rada iekaisumu. Ja to neārstē vai ārstē nepareizi, baktērijas var migrēt tālāk uz augšu un izraisīt nieru iekaisumu, kas jau ir nopietnāka lieta un prasa ilgāku ārstēšanu. Sievietēm, kurām ir tendence, ka viņām, piemēram, rudeņos, bieži vien ir šādas ligas, mēs, urologi, izstrādājam plānu, kā viņām sevi profilaktiski pasargāt, lai nebūtu jāsaskaras ar urīnceļu infekcijām. To var izdarīt!

5. Dzērvenes + medus + ķiploks – ir nierēm labs no rīta? Divas tējkarotes tukšā dušā?

Ļoti labs, ja ar kuņģi viss ir kārtībā.

6. Pagājušā gada novembrī man konstatēja urīnceļu iekaisumu un pēc tam noteica, ka ir nieru slimība: glomerulu filtrācijas ātrums novembrī bija 60. Gada laikā iekaisums atkārtojies četras reizes, divas reizes dzēru antibiotikas. Nieru filtrācijas ātrums tagad ir 56. Kā tikt galā ar iekaisumu, un vai nieru filtrācijas ātrums ir atgriezenisks?

Kad policisti ar radaru fiksē automašīnu braukšanas ātrumu, tad arī ir pieļaujamā kļūdas robeža. Piemēram, ja tur, kur jābrauc ar 90 kilometriem stundā, jūsu vadītās mašīnas ātrums radarā ir bijis 95 kilometri stundā, jūs uzreiz nesoda, jo ņem vērā, ka radara rādījums var svārstīties mazliet uz augšu vai uz leju. Līdzīgi arī nieru filtrācijas ātruma kritums par diviem, trim, pieciem milimetriem var būt arī laboratorijas variācijas par tēmu. To ietekmē arī tas, ko jūs iepriekšējā dienā esat darījusi – kaut vai ēdusi šašliku vai tomātus un gurķus. Jo, ja jūs iepriekšējā dienā pirms analīžu nodošanas ēdāt šašliku vai steiku, tad nākamajā diena nieru rādītāji būs sliktāki, jo arī ar gaļu jūs esat uzņēmusi kreatinīnu. Bet, ja ēdāt gurķi un tomātus, tajos nav kreatinīna, un nieru rādītāji būs labāki.  Līdz ar to analīzes ir jāparāda nefrologam, lai viņš izvērtē situāciju kontekstā. Savukārt par urīnceļiem jākonsultējas pie urologa, jo četri iekaisumi gada laikā ir par biežu. Kā mēs, ārsti, sakām – labs pacients, ir tāds, kurš ir izmeklēts. Tātad būtu jāapskatās, vai nav kādas anatomiskas izmaiņas, vai nav nierakmeņu, kas arī var veicināt un uzturēt urīnceļu infekciju. Var būt arī tā, ka urīnpūslis līdz galam neiztukšojas – pēc pačurāšanas tur paliek, piemēram, 100 mililitri urīna visu laiku. Urīnpūslī mēdz izveidoties tāda kā kabatiņa, kur baktērijas ieperinās, un tāpēc atkārtojas iekaisumi. Ir daudz dažādu lietu, ko, izmeklējot pacientu, urologs var noskaidrot. Rezumē: jāvēršas pie abiem speciālistiem – vispirms pie urologa un tad pie nefrologa.

7. Ja apakšējais arteriālais asinsspiediens ir 80 un pāri, vai tas nav saistīts ar nieru veselības pasliktināšanos?

Apakšējam jeb diastoliskajam spiedienam jābūt no 60 līdz 90 mmHg. Tas, ko cilvēki varbūt nezina, – apakšējais spiediens ir ļoti atkarīgs no sāls patēriņa. Ja izdodas sāli ēst mazāk, šis rādītājs iet uz leju. Taču jāņem vērā, ka tagad pie ļoti daudziem produktiem jau rūpnieciski pievieno sāli, jo tad tie ilgāk glabājas. Un nierēm sāls nepatīk.

Sadarbībā ar Latvijas Nefrologu asociāciju un