Izbaudi rudeni VENTSPILĪ!

Cilvēciskais spēks

Ventspils pilsētvidē no vasaras apskatāms jauns vides objekts – dzenskrūve Cilvēciskais spēks.  

Mākslinieka Kirila Panteļejeva veidotais un 11. jūnijā Ostas ielas promenādē svinīgi atklātais darbs papildina iespaidīgo boju kolekciju. Kad pirms septiņiem gadiem Ventspils Brīvostas pārvaldes ūdenslīdējs Deniss Lapins izcēla dzenskrūvi no jūras dzelmes 22 metru dziļuma, iespējams, neviens nenojauta, cik vēl cilvēciskā spēka vajadzēs, lai šis 3,5 metrus lielais un gandrīz trīs tonnas smagais priekšmets pārvērstos Ostas promenādes apskates objektā – kinētiskā mākslas darbā Cilvēciskais spēks.

Savukārt Ventspils muzeja darbinieki, ielūkojoties vēsturē, atklāja, ka Ventspils dzenskrūve, iespējams, ir nākusi no vācu zemūdeņu apgādes kuģa Mosel. Kuģis būvēts Vācijā, Boicenburgā, Franča Jirgena Lemma (Franz Jürgen Lemm in Boizenburg) uzņēmumā, kas dibināts 1793. gadā un pirmo tērauda kuģi izgatavoja 1895. gadā. Kuģis Mosel nolaists ūdenī 1912. gadā, bet 1936. gadā tas piesaistīts Vācijas kara flotei. Vācijas un PSRS kara sākumā, 1941. gada 26. septembrī, tas nogrima, uzskrienot mīnai netālu no Ventspils. Pati dzenskrūve, spriežot pēc uzraksta Atlas-Werke-Bremen A. B., ražota Brēmenē, Atlas Werke fabrikā. Tā dibināta 1902. gadā, bet kopš 1911. gada specializējās dažādu kuģu palīgmehānismu ražošanā, tostarp ražojot arī kuģu dzenskrūves.

Dzenskrūve veidota no bronzas, tās diametrs ir 3,4 metri, svars – 2995 kilogrami. Zem ūdens tā pavadījusi 74 gadus! Dzenskrūvi no ūdens izcēla 2015. gada 17. septembrī. Lai šo darbu paveiktu, zem ūdens vajadzēja strādāt vairāk nekā 20 stundu. Iedzīvināta rūsināta kuģa korpusā, tagad dzenskrūve kalpos arī kā izzinošs objekts, jo aiz stikla seguma varēs vērot, kā darbojas kloķa-klaņa mehānisms. Tādējādi ikviens Ventspils iedzīvotājs un viesis varēs pārliecināties, cik milzīgs ir cilvēciskais spēks, kas ļauj darboties lietām un realizēt skaistas ieceres.

69 kilometri ar velosipēdu

Šogad Ventspilī pabeigts darbs pie veloceliņu tīkla paplašināšanas, sasaistot iecienītākos tūrisma objektus pilsētā. Varam droši apgalvot, ka Ventspils ir velobraucējiem draudzīga un pieejama pilsēta. Pakāpeniski pārbūvējot kādu ielu posmu, ik gadu tiek izbūvēti arī jauni veloceliņi. Jaunie veloceliņi stiepjas divos posmos: Bangu ielā no Talsu ielas līdz esošajam veloceliņam un no Staldzenes centra līdz stāvlaukumam pie Staldzenes pludmales, papildinot kopējo veloceliņu tīklu ar 2,3 kilometru posmu asfaltbetona segumā. Tādējādi kopējais veloceliņu tīkls Ventspilī sasniedzis jau 69 kilometru garumu. Un tas vēl nav viss! Projekta Dabas vērtību saglabāšana un tūrisma pakalpojuma piedāvājuma paplašināšana, nodrošinot Staldzenes stāvkrasta pieejamību un infrastruktūras pilnveidošanu gaitā veikta Staldzenes stāvkrasta dabas vērtību saglabāšana un uzlabota tā pieejamība, izbūvējot jau minētos veloceliņu posmus, paplašinot stāvlaukumu Staldzenes pludmalē, ierīkojot jaunu apgaismojumu un veicot jaunas, lēzenākas pieejas izbūvi līdz jūrai, likvidējot vecās kāpnes pie stāvkrasta. Savukārt Jaunupes ielā veikta grants seguma izbūve, lai rastu iespēju zvejniekiem un glābšanas dienestiem piekļūt jūrai, atrisinot arī jautājumu par privātā īpašuma šķērsošanu Jaunupes ielā 7.

Projekta īstenošana veikta Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (turpmāk EJZF Latvijas Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam ietvaros. Apstiprinātās kopējās attiecināmās izmaksas ir 658 831 eiro, tajā skaitā 90% ir EJZF finansējums 585 000 eiro apmērā, bet Ventspils pašvaldības līdzfinansējums ir 73 831 eiro. 

Pašlaik Ventspili caurvij šādi velomaršruti: Vecpilsēta–Jaunpilsēta; No Staltbrieža līdz Matrozim; Gar Ventas krastu; Iepazīsti Ventas labo krastu, Apkārt Būšnieku ezeram. Precīzu velomaršrutu karti meklē: visitventspils.com.

Unikāla skulptūra lata piemiņai

Ventspilī top arī jauns vides objekts nacionālās valūtas lats piemiņai – Lata skulptūra. Šī skulptūra jau ir izlieta un ir uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi skulptūras izvietošanai. Vieta, kur tiks uzstādīts objekts, nav izvēlēta nejauši. Lata skulptūra atradīsies vietā ar vēsturisku pieskaņu – pilskalnā pie Livonijas ordeņa pils. Netālu no šīs vietas 1922. gadā krava ar latiem un santīmiem pirmo reizi nonāca Latvijas zemē. Aizvadītā gada oktobrī tika noslēgts līgums ar metu konkursa uzvarētājiem – pazīstamo tēlnieku Gļebu Panteļejevu un arhitektu Andri Veidemani – par pieminekļa skulpturālās daļas izveidi. Tā ir veidota no alumīnija lējuma viena lata monētas veidolā; uz tās būs attēlots lasis, kas lec ārā no ūdens.

Starp citu, Ventspilij ir bijusi īpaša saite ar nacionālo valūtu latu. Daļa no 1922.–1926. gadā Lielbritānijā kaltajām sudraba viena un divu latu monētām, transportējot tās no Londonas, tika izkrautas Ventspils ostā, tādējādi pirmo reizi nonākot uz Latvijas zemes tieši Ventspilī. Ar ideju iemūžināt piemiņu par Latvijas nacionālo valūtu pilsētas domē jau 2014. gadā vērsās Ventspils muzeja vadošais pētnieks un direktores vietnieks Armands Vijups. Ventspils būs pirmā un pagaidām vienīgā vieta Latvijā, kur lata piemiņa tiek iemūžināta laikmetīgās mākslas objekta veidolā.

Rudens noskaņas pludmalē  

Pastaigas dabā vai gar jūru veldzē ne vien vasarā, bet arī rudenī, un Ventspils vienmēr izcēlusies ar to, ka ventspilniekiem un tās viesiem nav jādodas prom no pilsētas, lai ar ģimeni vai draugiem izbaudītu ūdens tuvumu. Ventspils pilsētā ir trīs oficiālas peldvietas: Ventspils pilsētas pludmale, Staldzenes pludmale un Būšnieku ezera peldvieta. Pilsētas iedzīvotāji un tās viesi iemīļojuši divas pašvaldības labiekārtotas atpūtas vietas – Ābolu ielas gala atpūtas zonu pie Ventas un Graudu ielas gala peldvietu Ventas otrā krastā, Krievlaukos. Šogad vērienīgs darbs ieguldīts arī Ventspils Zilā karoga pludmales labiekārtošanā. Pateicoties finansējumam un sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu Ventspils pludmalē veikti dažādi uzlabošanas darbi. Piemēram, informatīva tablo ierīkošana pie centrālās ieejas, kas digitālā displejā ataino gaisa un ūdens temperatūru, infrastruktūras atjaunošana un gājēju koka laipu celiņu izbūve, apgaismojuma izbūve pludmales liedaga daļā – visā Zilā karoga pludmalē no Dienvidu mola līdz Sērfotāju zonai uzstādīts jauns energoefektīvs LED apgaismojums, atpūtas soliņi un atkritumu urnas. Pēc iedzīvotāju ierosinājuma, pludmalē uzstādīti gan sauļošanās soliņi vasarai, gan šūpuļsoliņi ar jumtiņiem, izbūvēti jauni laipu posmi, informācijas stendi un glābšanas riņķu stendi. Pludmalē izvietoti vingrošanas kompleksi, atraktīvas rotaļu iekārtas un dažādas šūpoles, tādējādi padarot atpūtu pludmalē interesantāku ģimenēm ar bērniem. Turklāt pludmali iespējams sasniegt, arī izmantojot Ventspils veloceliņu tīklu. Tas, kā jau minēts, vijas gandrīz septiņdesmit kilometru garumā. Pludmales aprīkojums dod iespēju pie jūras atpūsties arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, piebraucot pa laipām un uzturoties uz īpaši izveidotām platformām. Domājot par atpūtnieku veselību, lielākajā daļā Zilās pludmales zonas ir noteikts smēķēšanas aizliegums. Vietās, kur smēķēt atļauts, uzstādītas speciālas atkritumu tvertnes ar atbilstošu marķējumu. Blakus pludmalei pie Dienvidu mola 19 metru augstumā virs jūras līmeņa ierīkots skatu tornis – rudens ir īstais laiks, lai, skatoties no augšas, novērtētu mūsu dabas skaistumu un daudzkrāsainību.