Mākslinieku Jura Baklāna un Vijas Maldupes jaunākā meita gleznotāja Anna Baklāne ar dzīvesbiedru IT kompānijas vadītāju Jāni Grīviņu un abu atvasēm beidzamos gadus sevi sauc par cēsniekiem.
«Esam iegādājušies Cēsu vecpilsētā vēsturiskas ēkas, kas ir kultūras piemineklis. Vienā no mājām pēc kāda laika dzīvosim, un, kamēr jau četrus gadus notiek papīru saskaņošana ar būvvaldi, esam noīrējuši šo māju,» stāsta Anna. «Paši esam rīdzinieki, bet, kopš uzzināju, ka Raunā man ir dzimtas mājas, sākām biežāk braukāt uz šo pusi, pēc tam – arī slēpot uz Žagarkalnu.
Šādi braukājot, reiz ar vīru saskatījāmies un nodomājām – negribas atgriezties Rīgā!
Citi lasa
Kādu vakaru pirms pieciem gadiem malkojām vīnu un domājām – cik ilgi mēs tā negribot brauksim prom no Cēsīm?» atceras Anna.
«Jau pēc mēneša sākām dzīvot Cēsīs. Esam nolēmuši savu nākotni saistīt ar šo vietu, un iegādājāmies nekustamo īpašumu – zemes gabalu ar trim vēsturiskām ēkām,» atklāj viņa. Sākt jaunu dzīvi citā pilsētā nebija sarežģīti – Jānis var strādāt attālināti, bet Anna glezno mājās. Arī draugi atbrauc un var ciemoties visu nedēļas nogali.
Bērnu ienākšana ģimenē svētku laiku padarījusi īpašu. Viņu mājās jau ir eglīte, un Jānis ar meitu Loti (8) un dēlu Georgu (4) bauda piparkūku cepšanas un rotāšanas procesu. «Mums izveidojusies tradīcija – nākamajā dienā pēc Annas dzimšanas dienas braucam pēc egles uz egļu audzētavu starp Cēsīm un Raunu.
Trešajā adventē kopā ar bērniem to izrotājām,» atklāj Anna. «Vēl mums ir tradīcija, ka Lote visu vārdā uzraksta vēstuli Ziemassvētku vecītim, un svētku rītā vecītis ir atstājis dāvanu maisu. Pērn bija ielīdis pa skursteni, izmētājis kamīnā pelnus, apēdis piparkūkas un atstājis dāvanas,» stāsta māksliniece un piebilst – ļauj bērniem ticēt brīnumiem un baudīt svētku gaidīšanas prieku.