Rīga +8°C 
Daudzi vēlējās teiktpēdējās ardievas ilggadējam Liepājas Simfoniskā orķestra diriģentam un Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoram.
Atvadu ceremonijā bijušais arhibīskaps Jānis Vanags atklāja, ka savas dzīves pēdējās stundās pie mūziķa bijis priesteris, kurš sagatavojis viņu aiziešanai: «Kaut arī Imants vairs nebija pie apziņas, viņa seja atsaucās,» par diriģenta pēdējiem mirkļiem sacīja Vanags.
Imants par sevi vienmēr teicis: «Es esmu laimīgs cilvēks. Es piedzimu laimes krekliņā.» Skaudra veiksme bija ar viņu arī 1949. gadā, kad Imantam, tobrīd tikai divas nedēļas vecam, palaimējās izbēgt no izsūtīšanas uz Sibīriju. «Viņa ģimene bija sarakstos, un par to uzzināja Imanta mammas māsa. Ģimene slēpās pagrabā. Paveicās, ka Imants uzauga Rīgā, nevis Sibīrijā,» par diriģenta bērnību sacīja Vanags.
Resnim bijusi ļoti gādīga un stipra ģimene, un tādu izveidoja arī viņš pats.
Imants jau vidusskolas laikā noskatījis sev sievu – Margaritu Pabērzu, kuru apprecēja 1972. gadā 14. janvārī. Drīz pasaulē nāca meita Baiba, divus gadus vēlāk Ilze. Ar viņām ģimenē ienāca znoti Ivars un Klāvs, jau vēlāk ģimenē mazbērni Roberts, Emīlija, Sofija un Lauma. Lai arī mūzika paņēma daudz viņa laika, ģimene nekad nebija zaudētāja. «Viņš ļoti sekoja līdzi meitu un mazbērnu dzīvei. Satraucās par ķibelēm un lepojās ar sasniegto.
Imants bija ģimenes galvenais diriģents. Dzīvē un uzskatos Imants bija gardēdis un avangardisks eksperimentētājs. Koncertzālēs un pieņemšanās – izsmalcināti elegants, bet laukos visu traktoristu savs čoms. Imanta intereses bija plašas, viņam vienmēr bija pilna galva ar plāniem un nekad nebija garlaicīgi. Imants bija konservatīvs tradicionālu vērtību piekritējs. Viņam piestāvēja gan smokings un fraka, gan basas kājas laukos. Viņš to spēja pat apvienot,» ceremonijā stāstīja Vanags.
Kaut arī Resnis bijis atvērts un komunikabls, viņam nepatika sniegt intervijas. Arī par veselības likstām viņš tikpat kā nerunāja, vien mēdza jokot: «Baumas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas.» Diemžēl sēru vēsts februāra izskaņā izrādījās patiesa. Atvadīties no diriģenta vēlējās kupls skaits cilvēku – viņa ģimene, draugi, talanta cienītāji un akadēmiskās mūzikas elite.
Atvadas no Imanta Rešņa
