Rīga +12°C 
Kolīnas Slemmeres māte Meja Martinesa šajās dienās jūtas tā, it kā viņas meitai šajā stāstā nebūtu nekādas nozīmes. It kā tas, ka Kolīnai tika atņemta dzīvība, vairs nespēlētu nekādu lomu. Pirms 32 gadiem Krista Paika, kura nupat izdzīvojusi pēc neveiksmīgas nāvessoda izpildes, salauza viņas dzīvi. Taču šodien visi runā par Kristu, bet par viņas upuri – Kolīnu Slemmeri – atveras vien retais.
«Viņa ir aizmirsta,» CNN sacīja Kolīnas māte.
Kolīna bijusi jauka, vienkārša meitene. Lielākā viņas dzīves daļa pagāja dzimtajā pilsētā Orindžparkā, Floridā, kur viņa dzīvoja kopā ar māti, patēvu un mazo māsiņu. Kolīna nekādas raizes mājiniekiem nesagādāja – viņa bijusi laipna, rūpīga, kārtīga jauna sieviete. Viņai ļoti patikuši bērni. Martinesai bija savs bērnudārzs, un meita labprāt nākusi palīgā. Daudzi iepazina Kolīnu tieši tādu – ļoti gādīgu un uzmanīgu.
Jauniete iesaistījās brīvprātīgo darbā un veltīja laiku bērniem ar invaliditāti un autismu,
dienas centrā pusdienu pārtraukumā viņus barojot un spēlējoties ar viņiem.
Slemmere bijusi mierīgas dabas. Brīvajos brīžos skrituļoja. Viņai bija laba humora izjūta, un patēvs aizvien atceras, kā Kolīnai paticis viņu izjokot.
Skolotāji Kolīnu raksturoja kā maigu un mīļu meiteni. Meitene jau agrā vecumā aizrāvusies ar datoriem un šajā jomā gribējusi turpināt izglītoties. Viņas māte stāstīja, ka
Kolīna ar lielu aizrautību kopā ar patēvu jaukusi un pārbūvējusi vecus datorus.
Nelaime notika trīs mēnešus pēc tam, kad jauniete pārcēlās uz Tenesī štatu, lai mācītos federālajā karjeras veidošanas programmā Job Corps. Paika viņu aizvilinājusi uz nomaļu vietu ārpus universitātes pilsētiņas, kur Krista un viņas draugs Tadarils Šips Kolīnu nežēlīgi spīdzināja un nogalināja. Šipam toreiz bija 17 gadi, un arī viņš tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu, taču – ar iespēju tikt atbrīvotam. Šips gan aizvien atrodas aiz restēm. Fils Kīts, kurš bija Noksvilas policijas priekšnieks Paika notiesāšanas laikā, atzīst, ka aizvien nespēj aizmirst šo noziegumu – tas bijis viens no šausmīgākajiem viņa karjeras laikā.
Kāds tad bija šī nozieguma motīvs?
Paika uzskatījusi, ka Kolīnai iepaticies viņas puisis.
Krista studentu pilsētiņā lielījusies, ka novāks Kolīnu, un to arī izdarīja. Uz meitenes ķermeņa viņas draugs iegriezis sātanistu zīmi.
Kāda žurnāliste, kurai 11 gadus vēlāk radās iespēja cietumā intervēt Kristu, atminējās – bijusi pārsteigta par to, cik vienkārša un atklāta viņa bijusi. Ņemot vērā, ka Paika bērnībā pārdzīvojusi daudz ko – vardarbība, māte alkoholiķe, divas izvarošanas – Paikas raksturs un pasaules uztvere bijusi visai izkropļota. Viņa neslēpusi – lai gan notikušais bijis šausmīgs, Krista līdz galam neapzinājusies tā sekas.
Tiesas laikā viņai pat paticis, ka visi pievērš uzmanību
– viņa saņēmusi to, pēc kā alkusi, lai gan tam bijis negatīvs konteksts. Paika žurnālistei par savu noziegumu stāstījusi lietišķi, it kā to būtu pastrādājis kāds cits. Viņa teikusi, ka nožēlo izdarīto, jo tajā naktī burtiski zaudējusi prātu. Taču Paika apzinājusies – lai ko teiktu, tas nemainīs viņas likteni. Kolīnas ģimene viņai nekad to nepiedos. Nogalinātās meitenes māte saka – nav dienas, kad viņa nedomātu par savu meitu un neprātotu, kāda viņa tagad būtu…
