Rīga +1°C 
Svētdien Privātā Dzīve Gintu Federu sazvanīja pusdienlaikā Dohas viesnīcas numuriņā 34. stāvā. «Ik pa laikam no viesnīcas izlaiž ārā, un vakarā es braucu gulēt uz stilizētu bunkuru, jo vislielākās apšaudes notiek tieši naktī,» stāsta latvietis.
Naktī uz 1. martu militārajā konfliktā virs Dohas notika neskaitāmu raķešu uzlidojumi. «Pa dienu ir daudz mierīgāk – raķetes lido tikai ik pēc divām stundām, bet naktīs bombardē nepārtraukti. Debesis naktīs visu laiku ir gaišas, zeme dreb. Vakar vienā brīdī pārņēma sajūta, ka kāda no raķetēm tūlīt trāpīs viesnīcai. Raķetēm, kas lido no Irānas, pretī šauj no amerikāņu pretgaisa aizsardzības bāzēm. Ja kāda izšķīst tieši virs pilsētas, no debesīm krīt šķembas. Kāda uzkrīt virsū mašīnai, cita kaut ko aizdedzina. Un visu laiku ir dzirdami sprādzieni,» apkārt notiekošajā dalās Gints.
Vietējo sejās paniku viņš nemana. «Viņiem šādas lietas notiekot katru gadu. Tagad gan viss esot daudz nopietnāk, jo nogalināts Irānas augstais līderis,» zina stāstīt latvietis. Viņš telefonā saņemot šūnu apraides paziņojumus, kas aicina būt mobiliem, sagatavoties pirms jaunām apšaudēm un raķešu uzlidojumiem. «Ziņu saturu mēģinu saprast ar tulkotāja palīdzību. Naktīs visi meklē patvērumu kaut kur pazemē. Daži naktis pavada autostāvvietās, taču zem manas viesnīcas tādas nav. Šī iemesla dēļ caur paziņām atradu drošāku vietu – kādas dzīvojamās mājas pagrabu,» stāsta Gints.
Latvietis norāda, ka vietu, kurā viņš atrodas, vietējie uzskatot par gana drošu, jo to no visām pusēm ieskaujot ASV militārās bāzes. «Lai ko arī katarieši stāstītu, sajūta, kad visapkārt lido un sprāgst raķetes, nav patīkama. Sēžu un domāju – šī raķete ielidos viesnīcas logā vai ne? Esmu iesprūdis pašā kara epicentrā,» iespaidos dalās latvietis.
Kataras lidostas šobrīd esot slēgtas, un nav precīzu prognožu, kad lidojumi varētu tikt atjaunoti. «Arī visi ceļi no Dohas ir slēgti. Nav iespējams aizbraukt, piemēram, uz Omānu, lai lidotu tālāk, kā vienā brīdī jau biju sacerējies,» teic Gints.
Viņš šobrīd cer uz repatriācijas reisu. «Te ir Ramadāns, tas nozīmē, ka nekur jēdzīgi paēst nav iespējams. Es vairākām dienām nopirku benzīntankā pārtiku – maizi, ūdeni, šokolādi. Tagad saprotu ukraiņus, kas cits citam novēl mierīgas debesis. Izejot no viesnīcas, nu arī pats skatos nevis zem kājām, bet tikai debesīs – kur atkal kritīs kāda raķete. Arī es ceru uz mierīgām debesīm,» saka Gints.
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve, kas preses tirdzniecības vietās nopērkams no otrdienas!
