«Ja nav labi ar otru, tad nevajag vilcināties. Arī man vajadzēja ātrāk izšķirties, es gaidīju par ilgu. Kad precējos ar Jāni, es precējos ar Latviju. Nekādā gadījumā to nenožēloju, taču varēju izšķirties trīs četrus gadus agrāk. Pēc šķiršanās svarīgākais ir baudīt brīvību! Baudīt to, ka tevi neviens nekritizē, nemēģina kontrolēt, jo vīrieši bieži to visu dara,» intervijā stāsta Ilze Auzere.
Viņa atklāj, ka laulības laikā pati bija sev uzlikusi rozā brilles un ignorējusi dažādus brīdinājuma signālus.
«Tik ļoti negribēju risināt problēmas, iziet uz konfrontāciju, jo emocionāli man bija bail no Jāņa.
Man ir interesanti šķetināt, domāt, kur es par daudz atļāvu kompromisus, kur pievēru acis par politiskām lietām, kas man bija nepieņemamas, par lietām, kas man bija svarīgas, par viņa attieksmi pret trimdas latvietību,» tā Ilze
Vaicāta, ko viņa rekomendētu citām sievietēm, kuras šķiras pēc 60 gadu vecuma, Auzere nenoliedz – iespējas šajā vecumā satikt citu kvalitatīvu partneri tik tiešām manāmi sarūk, taču nevajag mest plinti krūmos. Auzere aicina aizrauties ar sevi, ar dzīvi.
«Pēc šķiršanās sieviete atkal var uzplaukt un būt laimīga, un – iet, kur vēlas! Uz koncertiem, teātriem, meistarklasēm, lekcijām, randiņiem. Vai arī sākt kaut ko pilnīgi jaunu! Var mācīties kādu jaunu valodu! Var sākt dziedāt korī! Es, piemēram, sāku dziedāt 2022. gadā, gadu pirms Dziesmusvētkiem. Apsvēru domu arī par dejošanu, jo 1990. gada Dziesmusvētkos dejoju,» atklāj viņa.
Pilnu interviju ar Ilzi Auzeri lasi šeit:





















































































































