Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Nespēju mammu pārliecināt, lai dodas uz Rumāniju…» sarunā ar PDz sadrūmis bija Latvijā dzīvojošais ukraiņu režisors Vitālijs Manskis.
«Tik tikko saņēmos, lai atnāktu uz festivāla noslēguma ceremoniju,» kino balvas «Lielais Kristaps» pasniegšanas vakarā PDz atzinās ukraiņu režisors Vitālijs Manskis. Manska dokumentālā filma «Gorbačovs. Paradīze» kinobalvai bija nominēta piecās kategorijās, taču režisors šajā vakarā nespēja smaidīt. Ikviens jauns pavērsiens karā Ukrainā liek viņa sirdij sažņaugties, un nekam citam vairs nav lielas nozīmes.
Vitālijs ir dzimis Ļvovā. Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā ar ģimeni pārcēlās uz Latviju. Taču daudzi viņa tuvinieki vēl aizvien ir tur. «Cik iespējams, sazvanos ar saviem tuviniekiem, un nekādu labu jaunumu no viņiem nav,» ik pa brīdim uzmetot acis telefona ekrānam, sacīja viņš.
«Tagad visu laiku skatos telefonā, lasu ziņas. Visa mana dzimta – mamma, māsa, māsīcas, brālēni un citi radinieki dzīvo Ļvovā, Odesā un Kijevā. Un neviens no viņiem nav jauniešu vecumā,» satraukts bija viņš.
58 gadus vecā režisora māte vēl aizvien esot Odesā.
«Nespēju mammu pārliecināt, lai dodas uz Rumāniju… Tā jau vairs nav sarežģīta situācija, bet gan katastrofa,» atzina Manskis.
Režisors neslēpa – viņam ir arī radinieki, kas dzīvo Sevastopolē un Doņeckā un atbalsta Putina agresiju. «Līdz šim biju vienīgais, kas ar viņiem vēl kontaktējās. Šobrīd man vairs nav vēlēšanās to darīt, nav, ko ar viņiem vairs apspriest.»
Vairāk lasiet žurnāla Privāta Dzīve jaunākajā numurā!
