Rīga -14°C 
Vai bez slēpošanas kostīma un šautenes uz muguras kāds atpazīst tevi uz ielas?
Vispār jā. Cilvēki atskatās, kāds palūdz autogrāfu. Taču es nejūtos kā baigā slavenība. Esmu parasts cilvēks.
Kā tu izlem, kuru mērķi šaut pirmo – vidējo, malējo?
Tas jau iepriekš atstrādāts treniņos. Guļus pozīcijā es šauju no labās puses uz kreiso, bet stāvus – no kreisās uz labo.
Vai esi kādreiz sašāvis kaimiņa mērķi?
Tpu, tpu, tpu – pagaidām man tā vēl nav gadījies. Taču biatlonā tādi gadījumi bijuši diezgan daudz. Biatlonistam, kura mērķi kāds cits kļūdas pēc sašāvis, to ieskaita, bet tam, kurš kļūdījies, jāslēpo soda aplis. Ja tu to nenobrauc – tev iedod divas soda minūtes.
Kāda naudas summa tev būtu jāpiedāvā, lai tu sacensībās sliktāk šautu un lēnāk slēpotu?
Tas nav iespējams! Naudu gan man vēl neviens nav piedāvājis, taču es pat nepieņemtu šādu piedāvājumu. Tas ir absurds!
Ko tu nekad nedari pirms sacensībām?
Sacensību perioda laikā neēdu gaļu.
Vai ir kāds starta numurs, kas tev vislabāk patiktu, ja varētu izvēlēties?
Nē, es neesmu māņticīgs! Nepieķeros numuram, ja, ar to startējot, man sacensībās veicies. Visi numuri ir labākie.
Kurš ātrāks – tu vai Bjerndālens?
Grūti salīdzināt, bet, ja skatās pēc statistikas, es esmu ātrāks.
Cik ilgā laikā tu varētu atslēpot no Alūksnes līdz Rīgai, nepārkāpjot ātruma ierobežojumus?
(Smejas.) Tūlīt izrēķināšu. No Alūksnes līdz Rīgai ir 200 kilometru. 50 kilometrus es parasti noslēpoju vidēji 2,5 stundās, tad ar nelieliem pārtraukumiem 200 kilometru pievārētu 12, varbūt 13 stundās.
Esmu ievērojusi, ka beidzamajā laikā tu sacensībās vienmēr slēpo ar vienu un to pašu cepurīti galvā. Tā ir tava veiksmes cepure?
Nē, tā ir mana vienīgā cepure. Vienīgā, kura atbilst sacensību noteikumiem.
Vai ar biatlona patronu var nogalināt?
Ar tīru patronu nevar. Bet, ja to ielādē šautenes stobrā un nospiež gaili, protams, tad var.
Ja tev pēc karjeras beigām piedāvātu kļūt par algotu slepkavu profesionālu snaiperi, tu piekristu?
Jāskatās, cik lielu algu man piedāvātu (smejas). Ja nopietni, nekad kaut kam tādam nepiekristu, esmu pret vardarbību.
Ko tu pie sevis saki, kad aizšauj garām? Un kādā valodā?
Parasti nesaku neko. Ja atlikusi pēdējā patrona un es aizšauju garām, protams, lamu vārdus arī no manis var sadzirdēt.
Vai biatlonistam jābūt ieroča nēsāšanas atļaujai?
Jā!
Cik maksā viena biatlona patronu paciņa?
3,50–5 lati. Tajā ir 50 patronas.
Cik patronu tu sezonas laikā iztērē?
Patiesībā ar 50 patronām pat vienam treniņam nepietiek.
Sezonas laikā mēs izlietojam vismaz 10 000–15 000 patronu.
Tad jau dzimšanas dienā tev var dāvināt patronas, saimniecībā noderēs.
Jā, es būtu ļoti laimīgs! Īpaši, ja man dāvinātu lielas patronu pakas.
Vai patronu taupīšanas nolūkā ar kaķeni esi mēģinājis trāpīt mērķī?
(Smejas.) Esmu mēģinājis ar akmeni trāpīt mērķī. Man personīgi nekas nesanāca, taču vienam no kolēģiem tik tiešām tas izdevās, un mērķis aizvērās ciet. Tas nav nemaz tik viegli – attālums līdz mērķim ir 50 metru.
Kādas ir trakākās baumas, kuras par sevi esi dzirdējis?
Lielākā pīle, kas par mani palaista, ir tā, ka es taisos iet prom no Latvijas un startēt ar citas valsts karogu. Tas bija ļoti nepatīkami… Esmu Latvijas patriots un neko tādu neesmu apsvēris. Tas ir žurnālistu izgudrojums. Tāpēc es nelasu medijus. Vienīgi Privāto Dzīvi izlasu no vāka līdz vākam. (Smejas.)
Kad Alūksnē viesojas atrakciju parks, draugi tevi neaicina to apmeklēt, lai šautuvē laimētu visas iespējamās mīkstās mantiņas?
Tiklīdz es pa mājas logiem redzu, ka Alūksnē iebrauc atrakciju parka smagās mašīnas, es sakravāju mantas un dodos prom.
Lai neiedzītu bankrotā atrakciju rīkotājus?
Tas ir viens no iemesliem. Ja viņu šautene būtu pareizi noregulēta, protams, es varētu visas viņu balvas aiznest uz mājām.
Kāpēc dvieļi jāmazgā, ja tie domāti, lai tajos slaucītu tikai tīras rokas?
Hmm… Laikam jau tāpēc, ka daudzi tajos noslauka arī netīras rokas.
Saka, ka dzīvē viss ir jāizmēģina. Vai ir kas, ko tu nekad neizmēģināsi?
Es nekad nekrāpšu sievu.
Ja tu uz vienu dienu kļūtu neredzams, kur ietu un ko darītu?
Darītu to pašu, ko daru ikdienā, jo man nav laika darīt neko citu.
Pat konkurentus neizspiegotu?
Nē, mani tas galīgi neinteresē. Drīzāk viņiem būtu jāskatās tas, ko daru es.
Kuru dziesmu izdzirdot, tu slēpo vēl ātrāk?
Brāļu Ziemeļu Uzsniga sniedziņš balts.
Tiklīdz es to izdzirdu, sāku kļūt balts un slēpoju arvien ātrāk.
Kad tu pēdējo reizi raudāji?
Esmu bijis sarūgtināts, taču tā pa īstam raudājis neesmu. Īsts vīrietis nedrīkst raudāt. Viņam jābūt izturīgam pret visiem satricinājumiem, kas ar viņu dzīvē notiek.
Tev ir mājās kāds mājdzīvnieks?
Alūksnē man ir trīs suņi. Mopsis Ričards, amerikāņu buldogs Ronaldo un vācu aitusuns Rojs. Nupat vecāki mājās atveduši arī mazu kaķīti.
Ar kādu dzīvnieku tu pats sevi asociē?
Ar Sibīrijas haskiju – mums ir daudz kopēja. Vienmēr esmu vēlējies izmēģināt izbraukt ar suņu pajūgu. Pirms diviem gadiem, kad biju Kamčatkā, man pat bija tāda iespēja, taču milzīgās laika starpības dēļ es to nogulēju.
Kā tev liekas, kurš nosaka to, ka suņu barība kļuvusi vēl garšīgāka?
(Smejas.) Barības gatavotāji laikam paši sēž pie galda un garšo.
Uz kura sāna tu parasti naktī guli?
Uz labā. Jo kreisajā pusē atrodas sirds rajons, un, uz tā guļot, tu noslogo sirdi. Tāpēc ir jāguļ vai nu uz labā sāna, vai muguras.
Ja tevi ieceltu par Latvijas prezidentu, kāds būtu tavs pirmais lēmums?
Pie mums jau prezidents neko daudz nelemj, Saeima visu viņa vietā izlemj.
Prezidentam tikai atnes papīru, ko viņš vai nu paraksta, vai neparaksta.
Vai zvaigžņu slimību jau esi izslimojis?
Nekad neesmu slimojis un domāju, ka tas mani arī neskars. Citu valstu biatlonistiem gan esmu novērojis šādu parādību.
Kā tā izpaužas?
Nu, piemēram, sportists paiet garām un nesveicinās vai arī ēdnīcā piestājas priekšā rindā.
Ja tev būtu burvju telefons, ar kuru tu varētu sazvanīt Dievu, ko tu viņam teiktu?
Paldies! Paldies, ka viņš ir ar mani un man palīdz.
Kurā veikalā tu gribētu iztērēt visu savu naudu?
Grāmatnīcā es iegādātos skaistas grāmatas un ziedotu tās kādai skolai.
Ja bērns tev pajautātu, kā rodas bērni, – ko tu atbildētu?
Standartiņu – ka stārķis atnes un ieliek kāpostos.
Kur tu liec vecās slēpes? Iekuram?
Nē! (Smejas.) Parasti pārdodu, lai varētu pēc tam kaut ko jaunu no inventāra iegādāties.
Ja tev būtu gods nodziedāt kādu dziesmu olimpiādes atklāšanā, ko tu dziedātu?
Oi, es laikam nevarētu saņemties to izdarīt. Taču, ja tā būtu pavēle no augšas, es droši vien izpildītu kaut ko nacionālu. Varbūt kādu Prāta vētras dziesmu no albuma Četri krasti.
Kam vieglāk trāpīt – lidojošai pīlei vai pa mežu skrienošam zaķim?
Droši vien, ka pīlei vienkāršāk trāpīt, jo zaķis visu laiku manevrē, bet pīle lido vienā virzienā.
Tevi viegli pavedināt?
(Izbrīnīti.) Ko, lūdzu?
Vai tevi viegli pavedināt?
Kā pavedināt? Nē, taču! Bez variantiem.
Kā tu tiec vaļā no uzmācīgām līdzjutējām?
Man tas nav aktuāli, jo man blakus ir sieva. Savukārt sacensību laikā es nekur neeju, neko neredzu un neko nedzirdu. Esmu koncentrējies tikai un vienīgi darbam. Esmu ļoti noslēgts.
Ja tev būtu iespēja pašam komplektēt stafetes komandu, no kādiem vien vēlies biatlonistiem, ar kuriem tu dotos trasē?
Tikai ar latviešu sportistiem. Nepārprotami!
Uz kādu jautājumu tev ļoti gribas atbildēt, bet tev nekad to neuzdod?
Tādu ir daudz. Taču žurnālisti man lielākoties uzdod jautājumus, uz kuriem es negribu atbildēt, tāpēc ar medijiem cenšos runāt pēc iespējas mazāk. Man apnicis runāt par olimpiādi un šaušanu.
Drīz svinēsim Lieldienas. Kādi ir tavi panākumi olu sišanas čempionātos?
Iepriekšējos gadus man ļoti švaki veicās. Taču šogad domāju, ka būšu līderis, – esmu uztrenējies un labā formā..
