Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Pēteri Liepiņu kolēģi atceras kā izcilu un paškritisku aktieri, kura sniegums līdz pat pēdējam sīkumam bija atstrādāts. Kā nekā Liepiņš savā monoizrādē Jērādiņa nospēlēja 423 reizes. Publika viņu mīlēja. Tomēr vairāk par sasniegumiem teātrī Liepiņš varēja lepoties ar kādu dzīves veiksmi, kuru ne katram izdodas gūt. Viņš sastapa savu īsto mīlestību, ar kuru nodzīvoja saskanīgā laulībā līdz pat mūža galam.
«Man pa visu mūžu bijis tikai viens teātris, viena sieva, viena meita,» mēdza teikt Pēteris un smiedamies piebilda: «Viens uzvalks un viena mašīna, bet manu uzticamo žigulīti pēc sešpadsmit gadu kalpošanas manas meitenes piespieda tomēr nomainīt pret citu autiņu.»
Piecdesmit trīs saskanīgas laulības gadi pavadīti ar viņa Maiju, kura nu atkal ir kopā ar savu mīļo Pēteri. «Lai kur es aizbrauktu, man vienmēr gribas atpakaļ pie Maijas. Visu mūžu viņas dēļ esmu kā apstulbots. Ja nebijis Maijas, es jau sen pa pieskari būtu aizgājis. Tas nu ir točna. Viņa ir mans labākais draugs. Tik maiga, smalkjūtīga, taktiska. Ja ilgāku laiku kādā dienā nesatiekamies, jūtos tāds kā pazudis, it kā man kas būtu atņemts. Man vajag Maiju,» Pēteris stāstīja un atzinās:
«Sirds viņas dēļ visvairāk sāpējusi. Par to, ka neesmu varējis nodrošināt viņai vieglāku dzīvi.
Neesmu varējis iedot to, ko viņa pelnījusi, jo pats esmu tukšinieks. Mums nekā vairāk nav, kā vien mūsu divistabu dzīvoklītis Imantā. Tas arī viss. Esmu aktieris. Maija bija brīnišķīga skolotāja. Viņas skolēni vācu valodas olimpiādēs ņēma pirmās vietas, bet vecumdienas ir tik nedrošas. Viss mūžs nostrādāts, un pilnīgi nekas nav iekrāts. Nav bijis, no kā.
«Izrādes laikā, tiklīdz bija brīvs, Pēteris zvanīja uz mājām Maijiņai,» atceras Indra Briķe. «Viņš nekad telefonā neskatījās ziņas vai ko citu. Telefons viņam bija, lai piezvanītu Maijiņai, pajautātu, vai viņai viss labi. Kad beidzās izrāde, uzreiz zvanīja, lai pateiktu: «Man viss beidzās, tagad eju uz autobusu.» Ģimene Pēterim bija ļoti svarīga, tuvie cilvēki visu laiku bija viņa galvenā rūpe.
