Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Komponists Uldis Stabulnieks devās aizsaulē pirms 13 gadiem. Šogad 8. oktobrī viņš būtu svinējis 80. jubileju, un šajā dienā Stabulnieks tiks godināts ar koncertiestudējumu Dievišķās nejaušības. Starp Ulda Stabulnieka teātra mūzikas šedevriem izskanēs arī citas dziesmas, viņa iemīļotu autoru dzeja un privātās korespondences fragmenti.
Pirms pieciem gadiem pie nama Aleksandra Čaka ielā 33, kur viņš pavadījis savu bērnību unjaunību, tika atklāta komponistam veltīta piemiņas plāksne. Bija ieradusies viņa dziesmu izpildītāja Rita Trence un Ulda dzīvesbiedre Ruta Stabulniece. Komponista atraitne todien dalījās atmiņās ar žurnālu Privātā Dzīve. Atminoties abu kopdzīves sākumu, Ruta sacīja: «Iepazināmies Kinostudijā – laikā, kad tapa filma Četri balti krekli. Viņš tajā spēlēja, un es kā studente filmējos masu skatos. Uldis aizgāja armijā, atgriezās, un mēs sākām dzīvot šajā mājā, kur viņš dzimis un audzis. Šeit arī ieņēmām mūsu meitu.
Kad meitu atveda mājās, visu istabu Uldis bija izrotājis ar īstām, smaržīgām Latvijas hiacintēm.»
Vēlāk Stabulnieka ģimene dzīvoja Ģertrūdes ielā un, kad komponists bija sapelnījis pietiekami daudz naudas, iegādājās plašu dzīvokli Āgenskalnā, kur arī tapuši viņa labākie darbi. Tur radusies arī pēc komponista domām viņa vienīgā izcilā dziesma Tik un tā. Ruta Stabulniece gan atklāja, ka Āgenskalna dzīvoklis jau ir pārdots, jo bijis grūti vienai tādu mājokli uzturēt.
«Skumji ir klausīties viņa mūziku.
Žēl, ka ļoti maz dziedātāju uzņemas dziedāt Ulda dziesmas, jo uzskata – tā, kā Uldis pats dziedāja, neprot neviens…» pauda Ruta.
«Pēc Ulda bērēm nevarēju klausīties Tik un tā, uzreiz acīs riesās asaras, bet tagad, to izdzirdot, skaidri atceros, kāds ārā bija laiks, kāda diena, kad šī dziesma tapa,» savulaik žurnālam Privātā Dzīve sacīja Ruta. «Ulda gars vienmēr ir ar mani. Visskaidrāk to izjutu, tikko viņš aizgāja. Bija sajūta, ka viņš man seko un kārto lietas,» pauda viņa. Ruta pēc vīra nāves neslēpa, ka Stabulnieka veselība pēdējos gados bija stipri saļodzījusies, ar viņu bijis grūti saprasties.
Pirms desmit gadiem, komponista 70. jubilejā, savās atmiņās ar žurnālu Privātā Dzīve dalījās arī komponista līdzgaitnieki. Savs stāsts par Uldi ir viņa kolēģim no grupas Zvaigznīte laikiem Valdim Eglītim. Viņi bija pazīstami no 16 gadu vecuma un dienā, kad Valdis tika uzaicināts apskaņot Stabulnieka 65. jubilejai veltīto koncertu, viņš uzzinājis – paša Ulda nemaz nebūs, viņš esot slims. «Zvanu Uldim – protams, viņš neko par tādu koncertu nebija dzirdējis. Teicu – ģērbies ātri, braukšu tev pakaļ! Zināju, ka viņam bija problēmas ar kājām.
Viņš atrunājās, ka neesot neviena uzvalka, jo esot palicis dūšīgs, un neviens neiet viņam mugurā.
Teicu, uzvelc kreklu, apliec šalli, būs kā īstam māksliniekam pienākas. Viņš jau piecus gadus publiski nekur nebija rādījies,» atcerējās Eglītis. Pateicoties viņam, Stabulnieks vēl pieredzēja savu klausītāju mīlestību, «Pēdējo dziesmu, lēnām uzkāpjot uz skatuves, Uldis nodziedāja. Zāle piecēlās kājās, Uldis bija priecīgs, bet man kamols kaklā…»
Viņa mūžs nebija slavas saules pieliets. Daiga Mazvērsīte, grāmatas Uldis Stabulnieks. Tik un tā autore, žurnālam pauda:« Līdz 90. gadiem slavenās dziesmas Tik un tā un citu skaņdarbu autors bija uzcelts uz pjedestāla, taču vēlāk viņam nācās spēlēt restorānos, kur visi ēd un šķindina traukus, jo ārzemniekiem jau tāds vārds kā Uldis Stabulnieks neko neizteica. Viņš bija bez darba, Radio orķestris bija likvidēts, patiesībā bija pazudis pamats zem kājām.
Viņš bija pieradis, ka viņu meklē, nevis ka viņam pašam jāmeklē iespējas, kā nopelnīt, kā samaksāt rēķinus.
Tajā pašā laikā viņš bija ļoti inteliģents, kuram nemaz nebija tik viegli uzsist dūri galdā.»
