Neticams stāsts, kā rakstniece Zenta Ērgle zīlēja ar dzīvu gaili un padomju gados aizceļoja uz Āfriku

Leģendārā bērnu grāmatu autore Zenta Ērgle, iespējams, bija sava laika progresīvākā rakstniece, kurai apbrīnojamā kārtā izdevies paspēt visu – izveidot veiksmīgu arhitektes karjeru, izaudzināt divus bērnus, būt gādīgai sievai, iekārtot vasarnīcu ar iekoptu dārzu un vēl brīvajā laikā sarakstīt bestsellerus. Viņas mazbērni stāsta, ka rakstniecei allaž gadījušās veiksmīgas sakritības un amizantas situācijas, kas palīdzējušas saglabāt optimistisko skatījumu uz drūmo padomju ikdienu.

No žurnāla Ievas Stāsti arhīva.

Viens no veiksmes stāstiem ir Ērgles draudzība ar Margaritu Stārasti. Bērnu grāmatu autore un māksliniece Ērglei ilustrēja tikai trīs grāmatas, taču pēc tam kļuva par viņas draudzeni uz mūžu. Abas kopā devās ceļojumos, māksliniece bieži ciemojās pie Ērgļiem.

Kāda Stārastes viesošanās bijusi leģendāra.

Kādā Vecgada vakarā Stāraste pie Ērgļiem atnesusi dzīvu gaili.

Rakstniece notikušo atmiņās aprakstījusi tā: «Putns, izbijies no cilvēku burzmas, ielidoja palmās. Vajadzēja viņu ieslodzīt vannasistabā. Pusnaktī visi sastājāmies aplī, katrs sev priekšā uz grīdas nobērām putraimu kaudzīti. Vidū nolikām gaili. Vairākas dienas īpaši badinātais radījums metās pie tuvākās kaudzītes un uzknābāja pa tīro. Tas nozīmēja, ka manai vedeklai jaunajā gadā gaidāms kas labs. Un pareizi vien gailis pareģoja, pēc dažiem mēnešiem pasaulē uzradās mans vecākais mazdēls Artis.»

Zentai Ērglei mazbērni bijuši ļoti mīļi – viņa par mazajiem padomājusi pat esot citā pasaules malā. Mazdēls Artis atklāj, ka Zentas fenomenālā slava un talants izdevniecībām bijis kā naudas pumpītis, tāpēc viņa, pat būdama bezpartejiska, tika vairākos ārzemju braucienos, kas tolaik bija kaut kas neticams un parastajiem pilsoņiem pat sapņos nesasniedzams. «Divi braucieni bija īpaši: ceļojums uz Āfriku un pirmais padomju kultūras darbinieku brauciens uz Austrāliju, Jaunzēlandi un Papua-Jaungvineju,» atminas Artis Ērglis. «Omīte aizrāvās ar fotografēšanu. Tolaik modē nāca diapozitīvi un bija tādas filmiņas, kas jāglabā ledusskapī. Atceros, atveru ledusskapi, bet tur – kastītes ar filmiņām!» Savukārt Zentas meita Māra stāsta, kā rakstniece, kaut to nedrīkstēja, Austrālijā satikās ar klasesbiedreni: «Draudzene, saprotot, cik maz naudas padomju cilvēkam mainīja, mammai piedāvāja nopirkt to, ko viņa vēlas. Ko mamma? Viņa izvēlējās rāpulīšus, lacītes un knupjus, jo zināja, ka drīz piedzims Agnese.»