Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +1°C 
Simsonam šis bijis lielo mācību un atziņu gads – dažādi notikumi uzplēsuši iekšējo nepārliecinātību un bērnības traumas un ļāvuši labāk saprast pašam sevi un dzīves patiesās vērtības.
Depresijas dēļ Armands izgājis cauri vairākiem elles lokiem, un tā ietekmēja arī viņa attiecības ar pašu tuvāko cilvēku sievu Ivetu. Par to viņa šogad atklātā intervijā pastāstīja žurnālam Ieva. Viņa neslēpa, ka pēc 30 gadu kopdzīves iestājusies krīze. Simsons gan bija apņēmības pilns cīnīties par mīlestību un ģimeni. Sarunu ar Ivetu pilnā garumā lasi šeit:
Otrajā adventē Simsoni pulcējās Ziemassvētku fotosesijā – starojoši un laimīgi. «Esmu sapratis, ka viss sākas ar mani. Ja mīlēsi sevi, būs vairāk, ko dot ģimenei un draugiem. Brīdī, kad sevi pieņēmu, viss lēnām sakārtojās,» Privātajai Dzīvei gada nogalē teic Armands. «Tagad apzinos, ka pateikt nē nav noziegums. Es bieži neteicu nē un nodarīju sev pāri. Bet man nav jāglābj pasaule,» viņš atzīst.
Vadot pasākumus, Armands ieviesis kādu spēli. «Aicinu klātesošos bez ilgas apdomāšanas nosaukt trīs svarīgākās lietas, kuras mīl. 90 procentos gadījumu neviens nenosauc sevi. Parasti atbildes ir sieva, vīrs, vecāki, bērni, mājdzīvnieki, bet kur gan tajā visā parādies tu? Tā dzīvē notiek – palīdzam citiem, bet par sevi parūpēties aizmirstam,» secina Simsons.
Armands dzīvo ar gaišu skatu nākotnē. «Jūtu, ka esmu jaunas dzīves sākumā. Mans novēlējums gan sev, gan citiem – mīliet sevi! Mēs katrs esam unikālāks, skaists, spēcīgs, varošs, izdarīgs un pārliecinošs. Palūkojoties uz sevi spogulī, jāspēj ieraudzīt pašu foršāko un skaistāko cilvēku,» viņš uzskata.
Beidzot esmu vesels!
Jautāts, kas bijis gada lielākais pārbaudījums, Armands teic: «Atteikšanās no ierastām lietām, kuras līdz šim uzskatīju par normālām. Citiem tās bija ne visai normālas. Katrs to var interpretēt tā, kā vēlas. Apzinos, ka ne vienmēr esmu izteicies, kā vajag, un kādam neapzināti nodarīju pāri. Tas notika tāpēc, ka es pats sev nebiju.»
Par lielāko dāvanu viņš uzskata veselību.
«Beidzot varu teikt, ka esmu vesels. Esmu ticis galā ar visām savām psiholoģiskajām un veselības problēmām.
Un arī to es darīju sevis, nevis ģimenes, draugu, paziņu vai vēl kāda dēļ. Protams, pielāgojos ģimenei un respektēju viņus. Bet to cilvēku viedoklis, kurus nepazīstu, man ir vienaldzīgs. Neesmu nauda, lai visiem patiktu,» teic Simsons.
Armands iepriekš intervijās atklāti runājis par to, ka, iekrītot depresijā, saskāries ar pašnāvnieciskām domām. Tagad, kad sakārtojis prātu, viņš saka: «Jebkurai dzīvībai reiz pienāks derīguma termiņš. Tāpēc galvenais jautājums ir, kā mēs šo savu lielāko dāvanu izmantojam.
Vai veidojam tādu dzīvi, kas ir piepildīta, vai arī krājam sevī aizvainojumu, ar kuru ievainojam citus? Rītdiena nevienam nav apsolīta.
Tāpēc aicinu pa īstam novērtēt un cienīt dārgāko, kas mums dots, – dzīvību. Katra diena, ko varam nodzīvot šajā pasaulē, ir dāvana.»
Armands apjautis arī to, ka dzīšanās pēc materiālām vērtībām un mērīšanās ar to, kuram lielāka māja un vairāk naudas, ir aplama. «Veselīga konkurence nav slikta, un vēlme dzīvot labāk nekā vakar, ir cilvēcīga. Bet tāda milzīga sacenšanās ar citiem, man šķiet lieka, jo patiesībā jau citiem cilvēkiem ir vienalga. Un, ja tā padomā, kas mēs tādi esam, lai citi par mums domātu un runātu?» atklāj Armands.
Vairāk lasi žurnāla Privatā Dzīve dubultnumurā!
