Rīga +20°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Esi teicis, ka, tik daudz strādājot, ik pa laikam nonāc tuvu vietai, kur vari nolūzt. Vai tev mēdz būt tādi iekritieni, kad liekas – tagad trīs nedēļas ir jāpasēž Dikļos vai Indijā?
– Es visu laiku lūstu. Pārstrādājos. Ja varu atļauties, paguļu ilgāk – miegs ir vislabākais. Visi pavāri, manuprāt, tā strādā – ciklos. Tagad, rudenī, restorāni ir pārbāzti, un tas beigsies tikai janvāra ceturtajā nedēļā. Līdz tam laikam – nekādu vaļību, nekādu iekritienu.
– Saki – restorāni pārbāzti. Tad jau naudas mums pietiek, jo paēst taču var arī mājās, un tas iznāk daudz lētāk.
– Es neskatos citu makā. Bet nav jau tā, ka kāds katru dienu ietu uz restorāniem. Jo tas arī ir garlaicīgi. Katru dienu neej arī uz operu.
Restorāns nav ēdināšana, tas ir īpašs vakars, un mēs pārdodam šo vakaru, vidi, kurā cilvēks var nesteidzīgi parunāties ar sievu vai draugiem, vai kolēģiem.
Un tas maksā tikpat, cik operas vai Jaunā Rīgas teātra biļetes. Ja esi sociāli aktīvs cilvēks, nevis tikai viens pats sēdi netfliksā, gribot negribot šad tad jāiet uz restorānu.
– Vienā no taviem restorāniem pasniedz rāmen zupas. Atceros, Barselonā pirms gadiem septiņiem pie populārākā pilsētas rāmen restorāna cilvēki ieņēma vietas jau vairākas stundas pirms atvēršanas. Ar gadiem rinda kļuva arvien īsāka, un šovasar tās vairs vispār nebija. Vai mainās tas, ko gribam ēst, – ēšanas mode?
– Ēšana ietver arī modi, kaut kas uznāk uz īsu brīdi, citreiz varbūt pat līdz Latvijai neatnāk. Jebkurš ēdiens restorāna vidē, ja ir garšīgs, ir pieprasīts. Bet, ja tikai skrien pakaļ trendiem, apdedzinies. Pašlaik modē ir burgeri, tako, kūpināšana. Bet vispār ir divi restorānu apmeklētāju strāvojumi. Vieni, kas gatavi ēst jebko, lai tikai sanāk smuka bilde Instagram vai vismaz varētu aizsūtīt draudzenei vacapiņā, cik es te izdevusies šoreiz esmu. Un tad ir cilvēki, kas iet uz restorāniem, jo viņiem svarīgs pats ēdiens, tā kvalitāte. Es viņus sauktu par kulināro inteliģenci. Tie ir cilvēki, kuri zina produktu izcelsmi, vēsturi, tehnoloģijas, kā tie tiek pagatavoti, zina, kas tieši tas par vinčiku, kas klāt pie ēdiena. Ja esi vairāk lasījis, mācījies, baudījis ēdienu, pats gatavojis, varbūt pat pabeidzis kādu kulināro augstskolu, rodas izglītība. Tas nav tikai patēriņš. Vāgneru nevar klausīties jebkurš.
Visu interviju lasiet žurnāla Ieva jaunajā numurā vai Santa+.
