Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Nora Ikstena intervijā žurnālam Santa atzina – dzīves pārbaudījumi un triecieni viņu padarījuši ievainojamu, taču rakstniecei maldīgi šķita, ka pati ar visu tiks gala. Viņa piedzīvoja atklāsmi, ka šī visa varēšanas sajūta bija maldīga un nevajadzīga. «Tāpēc prasiet citiem palīdzību, atklājieties, izstāstiet savu bēdu,» aicina rakstniece. «Man ir ļoti ilgstošas draudzības, un
kāpēc gan viņu priekšā izlikties kā klases salidojumos, kad cilvēki, no kuriem daudziem īstenībā mājās ir katastrofa, skaisti saģērbušies stāsta, ka viss ir kārtībā.
Kamēr tu runāsi tā, it kā mājās viss būtu labi, bet tajā pašā laikā vārtīsies pa grīdu, plēsīsi sev matus, cīnīsies ar depresiju, bet, izejot no mājas, saņemsies, sataisīsies un mirdzēsi, dodot spēku citiem cilvēkiem, – tikmēr nekas nemainīsies,» sapratusi Nora.
«Man vairs negribas melot un izlikties. (..) Ja mēs varam cits citam palīdzēt un roku pastiept, tad darām to! Neieraujamies savos burbuļos!» saka Ikstena.
Tāpēc svarīgi ir ne tikai atzīt savu vājumu un sāpes, bet arī mācēt piedot.
«Šovasar man bija fantastisks piedzīvojums – pateicoties Ingai Ābelei, kura uzrakstījusi grāmatu Lidijas ziediņi, man izdevās pirmo reizi satikt Lidiju Lasmani-Doroņinu un kopā pavadīt vienu dienu Sārnatē. Mēs trijatā gājām pa lauku ceļu, kad viņa teica: es jau īsti neredzu, bet, zināt, meitenes, tikko dzērves aizlaidās, un pēc smaržas jūtu – jūra ir tuvu. Viņā ir tāds iekšējais spēks un gaisma! Prasīju Lidijai, kā viņa pēc visa pieredzētā varēja piedot! Bet viņa teica: ja tu nepiedod otram, tu nepiedod sev, un, ja nepiedod sev, tu esi saslēgts savās greizsirdības, naida un atriebības važās, un tas saēd no iekšpuses,» tā Nora.
