– Vai ģimenē ir jābūt arī strīdiem?
Lelde: Argumentētām diskusijām.
Aivis: Tiktāl, cik tas neaiziet emocionālos apvainojumos, jā, tas ir veselīgi.
– Par ko parasti ir jūsējie?
Lelde: Pēdējo divu gadu laikā mūsu strīdi ir kļuvuši mazāk racionāli. Bet pat dusmu karstumā cenšos atcerēties, ka šīs sakāpinātās emocijas patiesībā norāda uz mūsu vērtībām.
Tās ir vajadzības, kuras nav piepildītas.
Aivis: Vērtīgi tomēr ir tas, ka mēs izrunājam visu, kas sasāpējis. Nepaturam sevī. Bet tas nenozīmē, ka man ir patīkami dzirdēt, kad tiek aizrādīts par gultas nesaklāšanu.
Lelde: Jā, bet jāatzīst, ka vienmēr jau neizdodas vienam otru strīda karstumā sadzirdēt. Mērķis ir viens – būt piepildošās partnerattiecībās, tomēr gadās, ka runājam katrs savā valodā. Esam pieteikušies pāru terapijai. Mūsu draugu lokā tā ir kļuvusi par ierastu praksi, un, manuprāt, tā ir tikai normāla atbildības uzņemšanās par attiecību kvalitāti.
Visu interviju lasi žurnāla «OK!» jaunākajā numurā!