Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādēs orķestra bedrē reizēm var redzēt Daumantu ar oboju rokās. Viņš gan ir pārliecināts, ka operas un baleta skatītāji mūziķus, īpaši tad, ja tie atrodas bedres dziļumā, parasti nepamana. «Strādāju orķestrī uz pusslodzi, spēlēju pēc noteikta darba grafika, nevis konkrētās izrādēs,» Privātajai Dzīvei skaidro Daumants.
Viņš mākot nospēlēt gandrīz visu izrāžu muzikālo pavadījumu, taču vairumu uzvedumu, kuru pavadījumu zina, Daumants nav redzējis.
«Tā ir orķestra dalībnieka blakne. Obojisti sēž pretim diriģentam orķestra bedres pašā dziļumā, tādēļ uz skatuves notiekošo neredz. Kolēģi stāstīja, ka senāk bijis citādāk – obojas sēdējušas tur, kur tagad vijoles, un no tās vietas skatuve ir redzama. Taču tad gadījies aizskatīties uz skatuves notiekošajā,» pasmaida Kalniņš.
Viņš stāsta, ka obojas spēlēšanu turpina divu iemeslu dēļ: «Godīgi sakot, man patīk kolektīvā muzicēšana, turklāt obojas spēle ir labs treniņš balsij. Obojām ir jāspēlē garas frāzes bez elpas.» Iespējams, tāpēc Daumants nav vienīgais, kurš līdztekus piepildītai dziedātāja karjerai turpina muzicēt orķestrī. «Arī Marts Kristiāns Kalniņš ilgus gadus orķestrī Rīga spēlēja oboju,» saka Daumants.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨










































































