Rīga 0°C 
Šie ir jau otrie Ziemassvētki, kurus Ieva ar bērniem Dairu, Dominiku, Daniilu un Dorisu pavadīs bez Aleksandra Sircova jeb Muraveja. Atmiņām piepildīts būs arī 2. janvāris, kad viņu mīļais tētis svinētu dzimšanas dienu.
«Pasēdēsim ar bērniem un atcerēsimies tēti, atverot burciņu, kurā glabājam par viņu sarakstītās atmiņas. Pāršķirstīsim viņa fotogrāfijas. Noteikti aizbrauksim uz kapiem,» Privātajai Dzīvei saka mūziķa atraitne. «Nav tā, ka, gaidot šo dienu, mēs pārlieku ieslīgtu skumjās. Tieši pretēji – esam pieņēmuši, ka arī tāda ir dzīve. Esam iemācījušies virzīties uz priekšu,» teic Ieva.
Aleksandrs aizgāja mūžībā onkoloģiskas slimības dēļ. Neparasta sakritība, bet mēnesi pēc Muraveja nāves vēža dēļ izdzisa arī ģimenes mīluļa – suņa Gretas – dzīvība.
Liels atspaids Sircoviem pēc ģimenes galvas aiziešanas bija programma Kalniem pāri, kas atbalsta ģimenes ar bērniem pēc tuva cilvēka zaudējuma.
«Pusgadu reizi nedēļā apmeklējām trīs stundas ilgu grupas nodarbību. Mums ļāva to visu izdzīvot, runāt par Sašas aiziešanu, lai tā nekļūtu par norītu sāpi. Šīs nodarbības palīdzēja mums atvērties un arī pajokot. Atcerēties tēti ar prieku un mīļumu, neieslīgstot skumjās. Tur bija arī visādi radošie darbiņi, piemēram, vēstuļu rakstīšana tētim, kas mūs visus ļoti apvienoja,» atceras Ieva.
Mājīgajā trīsistabu dzīvoklī Mežciemā Muraveja ģimene apmetās pirms 20 gadiem. Katrs stūrītis te glabā gaišas atmiņas par Aleksandru. Goda vietā stāv mūziķa melnais kontrabass, viņa firmas zīme. Tagad to grupas Keksi sastāvā spēlē Ieva.
Gleznas, pīpes, mūziķa rokaspulksteņu kolekcija – fotoieskats Sircovu ģimenes mājās:
Mīlestība pāri visam
Aleksandrs bija viņas lielā mīlestība. «Saša bija mans skolotājs. Esmu uzaugusi fiziķu un matemātiķu ģimenē – tādi noslēgti cilvēki, kuriem nav raksturīgi skaļi izrādīt emocijas. Tāpēc mani fascinēja, cik Saša bija emocionāls, atvērts, dzirksteļojošs un par visu spēja pajokot. Attiecības izveidojās krietni vēlāk – pēc tam, kad viņa iepriekšējā laulība jau bija izirusi. Tolaik Saša bija sagrauts, es centos par viņu parūpēties. No šīm rūpēm izauga kas lielāks.
Tur bija rokenrols, jā, arī alkohols, bet pāri visam – mīlestība. Pēc tam, kad mums jau bija divi bērni, nosvinējām kāzas, un viss nostājās savās vietās, kļuva daudz mierīgāk,»
atceras Ieva.
Muravejam ļoti patika rosīties virtuvē. Ieva viņa receptes, izrotātas ar tauku pleķīšiem un malās steigā pierakstītiem telefona numuriem un e-pasta adresēm, ir saglabājusi. «Saša visu darīja vienlaikus – gatavoja, runāja pa telefonu, organizēja koncertus un tikšanās. Vīra receptes esmu izdrukājusi un iedevusi arī vecākajām meitām. Reiz, sazvanoties ar vienu no meitām, mēs atskārtām, ka abas reizē gatavojam viņa firmas ēdienu – ribiņas medū,» stāsta Aleksandra mīļotā. Viņu bērni aizvien lielākoties ēd tos ēdienus, kas pagatavoti pēc tēta receptēm.
Plašāk par to, kā Ievai klājas bez Sašas, lasi žurnālā Privātā Dzīve!
