Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Tā man bija kā darbdiena – katras 10 minūtes kāds zvanīja, un bija jāatbild. Visu laiku arī pīkstēja telefons, jo nāca īsziņas,» tā Gunārs Binde, kas pazīstams ar melnbaltajiem aktiem un Latvijas inteliģences portretiem. Šogad liela aktivitāte bijusi arī sociālajos tīklos. «Draugi pirms kādiem četriem gadiem noorganizēja, ka esmu feisbukā. Un tieši 90. jubilejā beidzot ieraudzīju, kāds es tur izskatos.
Līdz šim tur nebiju iegājis, jo man ne īsti tādas lietas tīk, ne arī bija vajadzīgās paroles.
Man šķita, ka draugi tur būs sabāzuši visādus draņķus, bet nebija tik traki. Tīri pieklājīgas bildes ar cieņu pret mani salikuši,» teic jubilārs.
Jubilārs Facebook saņēmis arī vairākus suminājumus, par kuriem tā arī nezinot, kas esot to autori. «Viens apsveica, bija parakstījies kā Vinnijs Pūks. Vēl neatšifrēts man palicis apsveikums no kādas meitenes, kura savas bildes vietā sociālajos tīklos ievietojusi dabas ainavu. Es pat jautāju: «Kas viņa ir?» Dāma izvēlējās neatklāties,» tā Gunārs.
«Ir, protams, grūti piemēroties šim laikam, jo es labprātāk kādu cilvēku apskauju vai paspiežu viņa roku, nevis sūtu īsziņu. Kopš brīža,
kad par vērtību tika pasludināta virtuālā pasaule, manuprāt, izbeidzās paša cilvēka vērtība.
Atminos, kad biju maziņš, sveicinot pretimnācēju, bija jāpaceļ gaisā cepure. Šāds pieklājības žests agrāk tika uzskatīts par latviešu tikumu. Nesen man pretī nāca jaunieši, es viņus izlēmu pasveicināt pirmais. Izrādot godu, pacēlu gaisā cepuri, bet pretī saņēmu jauniešu spurdzienu. Viņi mani apsmēja. Iespējams, ja būtu pateicis kādu lamu vārdu, tas jauniešus pagodinātu,» jubilejas reizē aizdomājas Gunārs.
Vairāk lasi žurnālā «Privātā Dzīve»!
