Ziedi iepriecina teju visas sievietes, taču ir gadījumi, kad tie raisa pavisam citas emocijas. Eiroparlamenta deputātei Sandrai Kalnietei reiz tāds notikums bijis – darbavietā. «Tolaik strādāju Ārlietu ministrijā, un bija tāds posms, kad pēc 4. maija deklarācijas pieņemšanas uz ārzemēm ceļot varēja tikai ar PSRS dienesta pasi. Latvijas pasu vēl nebija, un PSRS dienesta pases kārotāji stāvēja garās rindās pie ministrijas,» atminas Kalniete. «Un tad pie manis atnāca viens cilvēks, nesaukšu vārdā, ar milzīgu rožu pušķi. Laikam ļoti tā pase bija vajadzīga. Patriecu viņu ar visu rožu pušķi,» žurnālam Privātā Dzīve pastāstīja viņa. Vaicāta, vai bijušas tikai rozes vien un nekas cits, viņa atbildēja:
«Varbūt bija, bet tik tālu mēs netikām.
Kopš tā brīža man neviens kukuli vairs nav mēģinājis iesmērēt.
Acīmredzot tās runas, ka Kalnieti nevar uzpirkt, bija aizgājušas tautās ļoti ātri,» tā Sandra.
Viņu daudzi uzskata par šerpu dāmu. Taču tikai līdz brīdim, kad iepazīost tuvāk. «Vienmēr atcerēšos, kā sekretāre, kura konkursa kārtībā tika nosūtīta pie manis uz vēstniecību, pēc kāda laika man teica: «Es nesaprotu, kāpēc visi no jums baidās? Kad nācu te strādāt, visi līdzjūtīgi mani par jums brīdināja.» Nezinu, kāpēc no manis baidās? Neesmu barga, esmu komandas cilvēks, kurš vienmēr pados roku,» viņa spriež.






























































































