Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Smiļģa lepnā Berta
Mīluškiņš – tā Smiļģis sauca savu sievu, Nacionālā teātra suflieri Bertu Āboliņu. Viņa bija sieviete, kas salauza Smiļģa sirdi.
«Mēģinājumos radās jautājums, kā Smiļģis varēja iemīlēties suflierē. Teicu: «Mīļie, tā bija gara radniecība! Tas bija cits laiks. Tad nešķiroja, kas tu esi. Tas bija kaut kas augstāks, kas satuvināja,»» žurnālam Ievas Stāsti sacīja aktrise Olga Dreģe. Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja un suflieres mīlestības stāsts ir aizkustinošs un vienlaikus arī ļoti sāpīgs.
«Berta pati bija stipras gribas cilvēks, sabiedrības dāma, asprātīga, gudra un lepna. «Es nevaru bez Tevis dzīvot! Visas manas domas ir pie Tevis,» Smiļģis raksta Bertai, un
viņu satriec Bertas atbilde: «Man ar Tevi nav vairs nekā kopīga,»,» stāsta Dreģe.
Mīlas mokas un mātes iejaukšanās
Berta apzinājās, ka teātris Smiļģim vienmēr būs pirmajā vietā, bet šo vietu viņa gribēja sev. Šo šķiršanos Eduards sāpīgi pārdzīvojis, un viņa māte nespēja uz to noskatīties. Pēc Smiļģa mātes apciemojuma un lūgumiem atgriezties pie viņas dēla, jo citādi viņš ies bojā, Berta tomēr mēģināja salāpīt attiecības.
Viņa gan ilgi šaubījās, vai precēties ar Smiļģi. 1922. gada 15. jūnijā Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā tas tomēr notika. Pēc nepilna mēneša – 12. jūlijā – pasaulē nāca viņu dēls Eduards Ornulfs, bet nākamā gada 10. oktobrī – otrais dēls Zigurds Jānis.
Stipra ģimene nesanāca…
Smiļģis gribēja stipru, īstu ģimeni, Nopirka māju, sāka pārbūvi. Taču tas ir arī laiks, kad Dailes teātris aug un kļūst par nopietnu mākslas spēku. Tas pievelk gan draugus, gan atbalstītājus, gan arī sievietes…
Berta sapratusi, ka viņai pret Smiļģi nav tik stipru jūtu, lai šo laulību lāpīt un glābtu.
Viņa nolēma šķirties un palikt viena ar diviem maziem bērniem.
Ironiski, ka dienā, kad Berta iesniedza šķiršanās pieprasījumu, teātrī notika visu laiku slavenākā mīlasstāsta par Romeo un Džuljetu pirmizrāde. 1924. gada Ziemassvētkus Eduards Smiļģis sagaidīja viens.
Līdz mūža galam…
Pēc daudziem gadiem kopīgas bēdas atkal satuvināja Bertu un Eduardu. Karā pazuda abi dēli. Vēlāk savā autobiogrāfijā Smiļģis rakstīja, ka viņa dēls Eduards kritis kaujās par Maskavu. Lai glābtu Zigurdu, Smiļģis jaunāko dēlu aizsūtīja studēt uz Vīnē. Pēdējā vēstule no dēla pienāca 1944. gada 25. jūnijā. Zigis rakstīja, ka drīz pārcelsies uz Drēzdeni. Vairāk vēstuļu nebija. Sabiedroto aviācija Drēzdeni sagrāva drupās, un vecāki visu mūžu gaidīja savu Zigurdu pārnākam…
Bertas 70. jubilejā Smiļģis ieradās apsveikt bijušo sievu.
Uzsedza viņai uz pleciem lielu šalli ar sudraba saktiņu, teikdams: «Lai tu mani neaizmirstu!»
Berta pārdzīvoja Smiļģi par četriem gadiem. Viņas vēlēšanās esot bijusi, lai ar šo šalli viņu apsedz šķirstā, kas arī ticis izdarīts.
