Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mani bišķiņ apmānīja,» saka slavenību frizieris Kristaps Slakters-Zvejsalnieks, kurš pēdējos septiņus gadus kopā ar sievu Alisi darbojas Mārupē, nelielā, taču gaumīgi iekārtotā skaistumkopšanas salonā «House of Hair». Līdz šim tas atradās telpās, kas pieder friziera sievas vecākiem, bet tagad tiek pārcelts uz jaunām.
«Viss sākās ar to, ka sievas vecāki man vienu dienu pateica – ir inflācija, cenas kāpušas, tāpēc jālauž līdzšinējais salona telpu īres līgums, vēlāk būs jāslēdz jauns. Es arī parakstīju un gaidīju jauno, bet pēc nedēļas sievas vecāki man paziņoja, ka jaunā līguma par telpu īri nemaz nebūs, jo es it kā kaut ko vecajā līgumā neesot izlasījis vai neesot pareizi sapratis,» ģimenes drāmas pirmsākumus atminas Kristaps.
Tālāk viss izvērties vēl trakāk – tā kā līguma par telpām nav bijis, Kristaps ātri meklējis salonam jaunu vietu. Vēlējies arī paņemt savas mantas no salona, taču vecāki paziņojuši, ka viņš nedrīkst neko nest ārā.
«Tas gan bija riktīgi nesmuki. Jo es taču tur gan kāpnes esmu sanaglojis, gan mēbeles vedis un taisījis.
Salonā viss ir manis dizainēts. Bet man tagad saka: «Parādi čekus!» Kādus čekus, ja esmu to visu savām rokām radījis?» nikns ir Kristaps.
Viņš uzsver, ka līdz šim attiecības ar sievas vecākiem bijušas labas. «Viņi mani ir atbalstījuši, esmu par to arī viņiem bijis pateicīgs,» tā frizieris. Viss mainījies, kad Kristaps ar sievu, kas iepriekš bija salona vadītāja, izlēmuši mainīties lomām, un Kristaps pārņēmis uzņēmuma vadību.
«Biznesu vadīt ir grūti, un vienā brīdī sieva, šķiet, izdega.
Sapratu, ka sievai ir jābūt maigai, trauslai būtnei, nevis bargai vadītājai, ka viņai beidzot vajag atpūsties. Tieši tāpēc uzņēmums tika pārrakstīts uz mana vārda, bet es sievu pieņēmu darbā par stilisti,» atklāts ir Kristaps.
Tikai pārņemot vadību, viņš esot konstatējis, ka uzņēmumā sievas vadībā daudz kas noticis ne pārāk pareizi. «Es tās lietas sakārtoju, jo esmu godīgs. Daudziem tas nepatika,» tagad secina Kristaps.
Par notikušo jezgu ar sievas vecāku iesaisti viņš vairs īsti neuztraucas: «Teikšu tā – nezinu, kas tā vispār bija par sazvērestību, bet visiem esmu jau piedevis. Neturu ļaunu prātu. Protams, tas viss izskatās pēc riktīgas «Santabarbaras». To nevar noliegt. Bet es šo spēli vairs negribu spēlēt!»
