«Nekad neesmu apzināti domājusi par to, kā nu tagad novecot – skaisti vai ne tik skaisti. Bet tas, ka vienmēr esmu domājusi gan par fiziskām aktivitātēm, gan par miegu, gan par to, ko ēdu, – tas gan tiesa. Un arī tas, ka ik pa laikam, sevišķi pēc ļoti saspringtiem darba periodiem, veicu tā saukto tehnisko apkopi – masāžas, kosmetologa apmeklējumi, īsi ceļojumi. Un vēl – cenšos mazāk kritizēt pasauli,» intervijā Pērlei sacīja Nacionālā teātra režisore.
Par savu ķermeni Slucka rūpējas ar treniņiem, taču jaunus apvāršņus viņai pavērusi iepazīšanās ar jogu, kas kļuva par neatņemamu sastāvdaļu režisores ikdienā.
«Tas sākās ar sporta klubu Reaktors, kur apmeklēju trenažieru zāli un dažādas fitnesa nodarbības. Kādu dienu vienkārši pagriezos un aizgāju uz jogas nodarbību. Man paveicās ar brīnišķīgu pasniedzēju Adžitu, ar kuru reizēm runājos arī pēc nodarbības.
Viņa nekad nelietoja vārdus – nedrīkst, aizliegts, nepareizi. Sarunās ar viņu parasti guvu atbildes uz man pašai neatbildamiem jautājumiem.
Tad sporta klubu nojauca, un es ar jogu turpināju nodarboties pati. Uzskatu, ka galvenais ir kustēties un kaut ko darīt, nav svarīgi, vai tā ir joga vai trenažieru zāle, vai vienkārši pastaiga. Mums mājās ir suns un blakus mājām parks – tas ir viss, kas nepieciešams, lai turpinātu kustēties. Un ritenis man ir kļuvis par neatņemamu ikdienas pārvietošanas veidu,» saka Slucka.






















































































