Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Kad es to sastādīju, tad domāju, ka viss ir daudz vienkāršāk, – bet tā tas nav!» sarunā ar žurnālisti Aivu Kaneponi žurnālā «Ieva» atzīstas aktrise Indra Burkovska. Taču daudz ko no šī saraksta viņai jau izdevies piepildīt, un tas ir tiešām iespaidīgi.
«Viena lieta – es sāku mācīties spēlēt tenisu!
Pēc tam gājām to spēlēt abi ar vīru, bet kovids visu izjauca. Otra lieta – baseins. Man kopš bērnības paticis iet pirtī, un tagad mēs ejam baseinā un pirtī. Vēl man programmā bija ierakstīts, ka jāmācās kāda jauna valoda. Pasaulē esot pāri par 5600 valodām, no tām 1400 jau izzudušas, tāpēc izdomāju, ka jāmācās kāda izzūdoša indiāņu valoda. Bet tagad esmu priecīga, ka teātrī varam mācīties angļu valodu,» aizrautīgi stāsta aktrise. «Ļoti svarīgi ir jaunatklājumi,» uzsver viņa. «2009. gadā es aizbraucu uz Indiju, un tā mani satrieca – pilnīgi cita pasaule!
Vēl es izmācījos dārzkopības kursos pie Gundegas Lināres un sāku iekopt dārzu,» uzskaita Indra.
Indras talanta cienītāji atzīmē ne tikai viņas aktierspēli, bet arī dabisko skaistumu. Patiesi – plastisko operāciju viņas skaistās novecošanas plānā nav. Turklāt Indra nebaidās iejusties arī tādās lomās, kur viņai nebūt nav jābūt glītai. Piemēram – transvestīts Jūrnieks vai pensionāre Alvīne saņurcītā naktskreklā. «Būtībā tas ir ceļš uz brīvību. Bet brīvība nav visatļautība, un tas nav viegls ceļš. Kopumā cilvēki ir ļoti kompleksaini, pat manas draudzenes – man ir žēl par to, bet es nekā nespēju viņām palīdzēt,» atklāta ir filmas «Pastkarte no Romas» zvaigzne.
Interviju ar Indru Burkovsku lasi žurnālā «Ieva» un digitālajā žurnālā «Santa+»!
