Atlaišana pa telefonu
Kad pavasarī izskanēja ziņa, ka jaunajā sezonā štata vietas Dailes teātrī vairs nebūs vairākiem populāriem un skatītāju iemīļotiem aktieriem, viņu vidū bija arī Aijas Dzērves vārds, aktrise no komentāriem atturējās.
PDz vairākkārt sazinājās ar Aiju, kura ikreiz sacīja – darba attiecības ar teātri vēl nav pārtrauktas, tādēļ pāragri par to runāt. Tagad viņa sarunā ar PDz atzīstas – ziņa par atbrīvošanu no štata vietas viņu pārsteigusi nesagatavotu. «Tas notika lielās pandēmijas sākumā, kad visiem valstī bija ļoti sarežģīti apstākļi un mēs atradāmies dīkstāvē. Ziņa tika nodota pa telefonu. Nekorekti un negaidīti.»
Pagaidām jaunās darba attiecībās Aija vēl nav stājusies. Esot gan pienācis kāds interesants piedāvājums no viņas dzimtās puses, taču pagaidām vēl publiski par to aktrise nerunā. «Esmu uzrunāta piedalīties arī seriālā Viņas melo labāk un jaunam iestudējumam ar Jāni Jarānu un Jāni Mūrnieku. Aizvien vēl izrādām komēdiju Meklēju īsto teātra klubā Austrumu robeža Vecrīgā,» teic viņa.
Vilšanās un sagrauti ideāli
«Dailes teātris bija un paliks mans teātris. Būtu augstprātīgi dzīvot, to noliedzot, jo šajās Dailes simboliskajās liesmās ir mestas arī manas dzirkstis. Izjūtu pateicību par piedzīvotajām izrādēm un saspēlēm, par maģiju, kas rodas, kad zāle ir pilna ar skatītājiem. Esmu pateicīga par draudzībām ar kolēģiem un to īpašo, kas var notikt tikai teātrī. Izdarīto atņemt nevar, tāpat kā zināšanas un prasmes,» saka aktrise. Šajā teātrī viņa ienāca pirms 21 gada, uz tā skatuves nospēlētas daudzas lomas. Teātrī viņa sastapa arī savas meitiņas Almas Esteres tēvu – aktieri Ģirtu Ķesteri.
Aija neslēpj – aizejot rūgtums tomēr ir. «Vienmēr centos turēt godā savstarpēju cieņu, skolotāju iemācītos ideālus, Dailes tradīcijas un pēctecību. Šobrīd ir skaidrs, ka šim jaunā vadītāja un viņa padomdevēju lēmumam nav nekāda sakara ar iepriekšminēto un katra aktiera profesionalitāti, varēšanu un viņa devumu mākslā,» uzskata Dzērve.
Vēl nesen Juris Žagars bija Aijas kolēģis – tāds pats aktieris kā visi. Tādēļ notiekošais teātrī ir īpaši jūtīga tēma. «Pa šiem gadiem, piedaloties kopīgi veidotajos iestudējumos, attiecības ar viņu kā ar kolēģi veidojušās pozitīvismā un savstarpējā cieņā. Šobrīd, domāju, ka stāsts ir par cilvēka pārbaudi ar viņam doto varu. Pagājušajā sezonā nekas vēl par lielajām pārmaiņām neliecināja un gaisā virmoja 100. sezonas svinību gaidas,» atklāta ir Dzērve.
Dailes teātris sirdī būs vienmēr
Nepatīkams esot arī fakts, ka ilggadējie aktieri ir atlaisti, bet teātrī jau redzamas jaunas sejas.
«Vai tiešām ir saprotama štatu samazināšana vienlaikus ar jaunu aktieru pieņemšanu un paziņošanu, ka vēl ir brīvas štata vietas?
Kas tad īsti notiek teātrī? Vai bija īstais brīdis pieņemt nepopulārus lēmumus?» neizpratnē ir Aija.
Vaicāta, kādas šobrīd ir viņas attiecības ar bijušajiem kolēģiem, aktrise saka: «Grūti saprast, kuri vairs ir savējie. Saņēmu telefona zvanus gan no sava, gan citu teātru kolēģiem, gan arī no bijušajiem skolotājiem. Tas deva lielu pleca sajūtu un neļāva aizkavēties brīvajā kritienā.»
Vaicāta, vai apmeklēs Dailes teātri kā skatītāja, Dzērve ir atklāta: «Ir jāpaiet laikam. Dailes teātris manā sirdī būs vienmēr, neņemot vērā to, kas šobrīd notiek. Personālijas nāk un iet, māja paliek. Sevišķi sekošu līdzi vēl palikušo 8. studijas kursabiedru veiksmēm.»