Rīga +3°C 
Iesaka Dace Buša, digitālā satura veidotāja, kura ar aizrautību un personīgu skatījumu veido saturu par filmām un seriāliem.
Kalnu aukas (Wuthering Heights)
Šarlotes Brontē nemirstīgais mīlasstāsts atdzimst drosmīgā un vizuāli valdzinošā interpretācijā režisores Emeraldas Fenelas rokās. Viņa jau ir pierādījusi savu spēju satricināt kinopasauli ar filmām Daudzsološa jauna sieviete (Oskars par labāko oriģinālscenāriju) un provokatīvo Saltbērna.
Kaislīgais mīlasstāsts starp Hītklifu un Ketrīnu Ērnšovu necenšas būt vēsturiski pedantisks – tā vietā filma aizrauj ar emocionālu intensitāti, stilizētu estētiku un iespaidīgiem kostīmiem, kas padara šo klasiku pārsteidzoši mūsdienīgu. Uz ekrāna redzami šī brīža spilgtākie kinovārdi: Margo Robija un Džeikobs Elordi, kā arī jaunais talants Ovens Kūpers, kurš jau paspējis pārsteigt skatītājus ar savu lomu Netflix seriālā Pusaudzība.
Filma uzrunās gan klasikas cienītājas, gan tās, kuras meklē drosmīgu un juteklisku kino.
Filma jau skatāma kinoteātros.
Hamnets (Hamnet)
Oskarotās režisores Hlojas Žao jaunākajā vēsturiskajā fikcijā skatītājs tiek aizvests laikā, kad vēl neslavenais dramaturgs Viljams Šekspīrs sastop brīvdomīgo un dabai dziļi piesaistīto Agnesi. Starp abiem uzplaukst kaislīgs romāns, kas pāraug ģimenē un kopīgā dzīvē laukos, meža tuvumā, vietā, kas Agnesei kalpo kā spēka un līdzsvara avots.
Liktenīga traģēdija ģimenē ne vien ievelk plaisu abu attiecībās, bet arī kļūst par dzirksti Hamleta tapšanai, vienai no slavenākajām lugām pasaulē.
Džesijas Baklijas emocionāli atklātais un niansētais Agneses tēlojums jau guvis kritiķu atzinību un patiesi ir fenomenāls. Nav pārsteigums, ka filma saņēmusi astoņas Oskara nominācijas, tostarp prestižajās kategorijās: gada labākā filma, sasniegums režijā un labākā aktrise galvenajā lomā, kur Baklija tiek minēta kā viena no galvenajām favorītēm uz zeltīto statueti.
Vizuāli filma ietērpta kā skaista glezna, tas ir emocionāls, aizkustinošs un sāpīgs stāsts, kas parāda mākslas dziedinošo spēku. Uz šo filmu ieteicams doties ar salvešu paciņu somā un pēc seansa ieplānot klusu pastaigu pa skaistu mežu.
Filma jau skatāma kinoteātros.
Projekts «Ave Maria» (Project Hail Mary)
Dabaszinību skolotājs Railends Greiss (Raiens Goslings) pamostas kosmosa kuģī gaismas gadu attālumā no Zemes un neatceras, kas viņš ir un kā šeit nonācis. Situācija ir absurda, gandrīz komiska, taču drīz vien kļūst skaidrs, ka likmes ir ļoti augstas.
Atmiņai pakāpeniski atgriežoties, Greiss atklāj savu misiju – atrisināt noslēpumainas vielas mīklu, kas izraisa Saules atdzišanu un apdraud dzīvību uz Zemes. Vienatnē dziļajā kosmosā viņam ir jāpaļaujas uz savām zinātnieka zināšanām, radošo domāšanu un drosmi pieņemt negaidītus lēmumus, lai novērstu globālu katastrofu.
Filma balstīta Endija Veira populārajā zinātniskās fantastikas romānā. Veirs ir arī Marsieša autors – romāna, kura ekranizācija Ridlija Skota režijā pirms vairāk nekā desmit gadiem kļuva par vienu no veiksmīgākajiem sava žanra darbiem. Arī šeit skatītāju gaida spriedzes pilns, intelektuāli aizraujošs un cilvēcīgi sirsnīgs stāsts par izdzīvošanu, atbildību un spēju nezaudēt cerību pat vistumšākajos Visuma nostūros.
Kinoteātros no 20. marta.
Modes aizkulises (Coutures)
Andželīnas Džolijas atveidotā Maksīne ir amerikāņu kinorežisore, kura ierodas Parīzē, lai radītu filmu prestižās Parīzes modes nedēļas atklāšanai. Paradoksāli – Maksīne pati uzskata, ka mode ir virspusīga un bezjēdzīga, taču šis darbs solās būt finansiāli izdevīgs laikā, kad viņas dzīvē valda nestabilitāte. Rūpīgi strukturētā ikdiena sabrūk brīdī, kad Maksīne uzzina smagu medicīnisku diagnozi. Personīgā krīze liek no jauna pārskatīt attieksmi gan pret darbu, gan pašai pret sevi, un šajā trauslajā posmā viņas ceļš krustojas vēl ar divu ļoti atšķirīgu sieviešu likteņiem.
Anžela ir pieredzējusi grima māksliniece, kura, strādājot modes industrijas ēnā, raksta grāmatu par saviem gadiem šajā spožajā, bet pretrunīgajā pasaulē. Savukārt Ada, 18 gadus veca farmācijas studente no Nairobi, pēkšņi tiek atklāta kā modele un spiesta iemācīties orientēties realitātē, kas vienlaikus apbur un biedē. Katrai no šīm sievietēm ir jāpieņem šķietami nelieli, taču būtiski lēmumi, kas var mainīt viņu karjeru un dzīves virzienu. Kā vēsta nosaukums, filma ļauj ielūkoties industrijas neredzamajā pusē. No malas tā šķiet glamūrīga un nevainojama, taču aiz skatuves atklājas pavisam cilvēcīgas problēmas: šaubas, bailes un ambīcijas.
Filma jau skatāma kinoteātros.
Ūdens hronoloģija (The Chronology of Water)
Pagājušajā vasarā tepat Latvijā uzņemtā filma iezīmē Kristenas Stjuartes pārliecinošo debiju režijā. Tās pamatā ir peldētājas un rakstnieces Lidijas Juknavičas 2011. gada memuāri – atklāts un sāpīgi godīgs stāsts par izdzīvošanu, traumu un savas radošās balss atrašanu.
Filmas centrā ir jauna sieviete, kura bērnībā piedzīvojusi smagu psiholoģisku un seksuālu vardarbību. Pametot vecāku mājas, Lidija meklē glābiņu nogurdinošos peldēšanas treniņos, bet vēlāk arī alkoholā, narkotikās un seksuālos eksperimentos. Taču pakāpeniski viņai izdodas izrauties no pašiznīcības spirāles, kad sāpes tiek pārvērstas vārdos un pieredze – literatūrā.
Imodžena Pūtsa Lidijas lomā piepilda ekrānu ar drosmīgu, nefiltrētu un dziļi emocionālu klātbūtni, viņas aktierspēle vienlaikus ir trausla un sāpīgi spēcīga. Savukārt Stjuarte izvēlas izklāstīt stāstu nelineārā naratīvā, kas atgādina dzejas rindas, kur katra šķiet kā izrauta no slepenas dienasgrāmatas, kurā skatītājam ļauts ielūkoties.
Kinoteātros no 27. marta.
