Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Var iesaistīties abi vecāki
Sentēvu laikos pirtīžās piedalījās tikai dzimtas sievietes, taču līdz ar vīriešu lielāku iesaisti rūpēs par pēcnācējiem rituālā bija klāt arī tēvs. Mūsdienās bērna audzināšanā liela nozīme ir gan mātes sievišķajai, gan tēva vīrišķajai enerģijai, tāpēc uz pirtīžām jaunās ģimenes tiek aicinātas ierasties pilnā sastāvā. Ja kādu iemeslu dēļ tēvs nevar būt klāt, līdzi var ņemt arī citu mazulim un mammai tuvu stiprā dzimuma pārstāvi, piemēram, vectēvu, vecvectēvu vai jaunās māmiņas brāli. Ja jaunā māmiņa rituālā vēlas piedalīties viena vai ar savu mammu vai vecmāmiņu, neiesaistot tajā nevienu vīriešu kārtas pārstāvi, var darīt arī tā. Tāpat māmiņa uz pirtīžām var aicināt jebkuru citu ģimenei nozīmīgu cilvēku, kam tiks uzticēta iesaiste bērna audzināšanā un garīgo vērtību nostiprināšanā, piemēram, krustvecākus. Kā zināt, kuru aicināt pievienoties īpašajam notikumam? Atbilde ir vienkārša – jāļaujas savām sajūtām.
Rituāla diena
Jebkurš senlatviešu rituāls sākas ar pateicību par piedzīvoto, un arī pirtīžas nav izņēmums. Šajā rituālā pateicību simbolizē pīnīte vai celaine, ko māmiņa, domājot par mazuli un noskaņojoties gaidāmajam rituālam, sagatavo jau iepriekš. Par pamatu pīnītei tiek izvēlēta dzija vai kokvilnas diegs (krāsās pēc savas izvēles). Pirtīžu dienā uzpītā celaine tiek iesieta pirtiņā kā pateicība par veiksmīgu gaidību laiku un dzemdībām. Pēc tam tētis sākt kurināt pirtiņu un iekur ugunskuru. Tos kurinot, katrai darbībai ir simboliska nozīme. Piemēram, krāsniņā un ugunskurā pagales liek pa pāriem, lai dzīves laikā mazulis nebūtu vientuļš un viņa gājums būtu mīlestības pavadīts. Liela nozīme tiek piešķirta arī malkas izvēlei. Kurinot pirti meitai, klāt liek liepas malku, kam folklorā tiek piedēvētas sievišķās īpašības: maigums, lokanība un pieņemšana, bet puisītim – ozola pagales, kas simboliski saistās ar vīrišķajiem aspektiem: drosmi, uzņēmību, atbildību un skaidru nostāju. Tāpat klāt vienmēr tiek likts arī pīlādzis, kas kalpo kā attīrītājs un ļaunuma izdzinējs. Savukārt par kurināmo nekad netiek izvēlēta egle, lai bērns neizaugtu par kašķīgu cilvēku, un osis, kas, kaut arī enerģētiski augstvērtīgs, simboliski tiek saistīts ar dzīves grūtībām. Kurinot uguni, tētis tiek aicināts domās koncentrēties uz bērna dzīves stabilitāti, aizsardzību un spēku.
Pirms pirtīžu rituāla tētis dodas uz avotu un piepilda ūdens trauku pilnu līdz malām, lai bērna mūžs būtu pilnasinīgs un piepildīts.
Kad ūdens ir sagādāts, tas uzmanīgi, lai ne pile nepāršļakstās pāri, tiek pārliets no viena trauka otrā. Kāpēc šāda piesardzība? Lai bērns sev piešķirtos dzīves resursus izmantotu viedi. Iesmeltais ūdens tiek likts sildīties uz ugunskura (ūdeni uzsilda aptuveni līdz 80 grādiem).
Kamēr ūdens silst, pie ugunskura tiek aicināta arī jaunā māmiņa. Viņas uzdevums ir papildināt ūdeni ar iepriekš pašas sagādātajām zālītēm, augiem un ziediem, ko viņa ir izvēlējusies, ņemot vērā savas izjūtas. Kā tas notiek? Mamma paņem sauju zālīšu un, skaļi izsakot novēlējumu savam mazulim, iemet to ūdenī. Tad ņem nākamo sauju un atkārto to pašu, izsakot citu novēlējumu. Šajā procesā neviens māmiņu netraucē, lai visu savu uzmanību viņa var koncentrēt uz novēlējumu izteikšanu mazulim.
Pēc novēlējumu izteikšanas ūdeni samaisa pulksteņrādītāja virzienā jeb pa saulei. Kad ūdens uzsilis līdz vajadzīgajai temperatūrai, tēvs to tikpat uzmanīgi kā iepriekš, ne pilei nepāršļakstoties pāri, ienes pirtiņā un ielej mazulim paredzētajā vanniņā. Uzsildītajā ūdenī tiek ielikta sudraba monēta, kas simbolizē veiksmi, maizes doniņa, kas iezīmē garīgu un fizisku pārticību, kā arī kadiķa oglīte, kas kalpo kā attīrītājs un sargātājs. Lai pasargātu mazuli no skauģiem, ūdenim pieber arī sāli, bet, lai bērns izaugtu piemīlīgs, klāt pieliek medu. Kā pēdējās sastāvdaļas ūdenī tiek ielikts viens zaļš un viens sarkans dzīpars. Zaļais simbolizē stipru veselību un labsirdību, bet sarkanais – enerģiju, jaudu un drosmi. Tas, kādi simboli tiek pievienoti ūdenim, atkarīgs no pirtīžu veicēja un viņa pasaules uzskata.
Mazuļa vannošana un saru dzīšana
Kad ūdens papildināts ar spēcinošiem rituāla elementiem labvēlīgākam dzīves gājumam, tajā tiek ieguldīts bērniņš un var sākties pirtīžas kulminācija – zīdaiņa mazgāšana. Šajā rituāla daļā, ko dēvē par ūdens ierunāšanu, visi klātesošie viens pēc otra iesmeļ sauju ūdens un lej pār bērniņu, izsakot savu vēlējumu. Svarīgi, lai katrs vēlējums nāk no sirds un ir tīru nodomu vadīts. Kad visi laba vēlējumi izteikti, var uzsākt saru dzīšanu.
Vēsturiski saru dzīšana varēja būt gan iekļauta pirtīžu rituālā, gan arī veikta atsevišķi. Mūsdienās pirtīžas un saru dzīšana visbiežāk tiek apvienotas, taču, ja vecāki nevēlas saru dzīšanu iekļaut pirtīžu rituālā, tas nav obligāti jādara.
Saru dzīšanu var veikt divējādi – mazuli maigi ieziežot ar mātes pienu vai masējot ar paštaisītu mīkliņu, kas iejaukta no piena, medus un rudzu miltiem. Rituāla galvenais uzdevums neatkarīgi no izmantotajām izejvielām ir izmasēt tā sauktos sarus, kas izskatās pēc bārdas rugājiem, bet patiesībā ir dziedzeri, kas veido verniksa ziedi, kuras uzdevums ir pasargāt bērniņa ādu no atmiekšķēšanās augļūdeņos. Pēc dzemdībām šie dziedzeri lēnām uzsūcas, tāpēc saru dzīšana nav obligāta, taču jāņem vērā, ka dziedzeru uzsūkšanās mazulim var sagādāt nepatīkamas sajūtas, tāpēc daudzi vecāki tomēr izvēlas veikt saru dzīšanu.
Pēc saru dzīšanas bērniņu apmazgā un maigi ieper ar pirts slotām. Šo rituāla daļu iesāk tēvs, simboliski daloties savā izpratnē par dzīves vērtībām ar jaundzimušo, un ar spēka vārdiem pabeidz pirtnieks. Pēc tam bērniņš tiek ietīts lina dvielītī, apjozts ar spēka jostu un nodots tēva gādīgajās rokās, lai māmiņa var nodoties pirtīžas rituāla otrajam cēlienam – sevis lutināšanai.
Jaunās māmiņas lutināšana
Pirtnieces Evija Bernava skaidro, ka pirtīžu laikā notiek arī bērna enerģētiska atdalīšanās no mātes, ļaujot mammai pēc grūtniecības un dzemdībām atkal apzināties savu ķermeni un esamību. Šajā rituāla daļā piedalās tikai sievas – jaunā māmiņa, pirtniece un arī cita ģimenes sieviete, piemēram, māte, vecmāmiņa vai vīramāte. Vispirms, jauno māmiņu nomazgājot ar to pašu ūdeni, ar ko mazgāja bērniņu, viņa tiek simboliski atdalīta no sava mazuļa. Mazgāšanas laikā pirtniece vai arī jaunās māmiņas mamma vai vīramāte izsaka arī pateicības, uzmundrinājuma un iedvesmas vārdus. Šī ir jaudīga rituālā daļa, kurā nereti emocijas ir pāri plūstošas un savstarpējās attiecības dziedinošas un spēcinošas.
Lai palīdzētu jaunajai māmiņai pēc bērniņa iznēsāšanas atkal apzināties savu ķermeni, tiek lutināts arī viņas augums. Jaunā māmiņa tiek viegli iepērta, masēta, «braucīta» un ieziesta ar medu, kas var būt papildināts ar avenēm, zemenēm vai citām sastāvdaļām, tādējādi arī uzlabojot asinsriti un limfas atteci.
Apdāvināšana
Kad mazulis nomazgāts un māmiņa apčubināta, pirtīžas noslēdzas ar ūdens izliešanu uz kāda no pirtij tuvumā esoša auga saknēm, vēlot atvasei šī auga spēku, augļus un mūžu. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par ugunskuru. To nevajadzētu speciāli dzēst vai ārdīt ārā, gluži otrādi – tam jāļauj pašam izdegt, lai arī bērns pilnībā izdzīvotu viņam atvēlēto laiku uz Zemes.
Svarīga pirtīžu noslēguma daļa ir arī apdāvināšana. Tās laikā jaunie vecāki pateicībā par piedzīvoto rituālu vadītājam pasniedz pašu izvēlētu dāvanu. Ja uz pirtīžām ir ieradušies arī jaunās māmiņas un tēta vecāki un vecvecāki, arī viņi tiek apdāvināti.
Kad veikt pirtīžas?
Senāk pirtīžas veica astotajā dienā pēc bērniņa piedzimšanas jeb dienu pirms krustabām, kuru laikā mazais tika ieaicināts lielajā saimē, bet mūsdienās rituālu var veikt tad, kad mamma jūtas tam nobriedusi. Ja vecāki papildus pirtīžām vēlas arī saru dzīšanu, rituālu ieteicams veikt līdz mazuļa triju mēnešu vecumam, jo pēc tam sari jau būs uzsūkušies. Savukārt, ja šī rituāla daļa jaunajiem vecākiem nešķiet saistoša, pirtīžas var veikt jebkurā laikā.
Kā izvēlēties rituāla veicēju?
Pirtīžu rituālu var veikt dūla, pirtnieks vai vecmāte. Tas, kuru rituāla veicēju izvēlēsies, ietekmēs ne tikai tavu un mazuļa labsajūtu, bet arī rituāla gaitu, jo katrs šo rituālu var veikt nedaudz citādi. Ir pirtnieki, kas cenšas rituālu vairāk pielāgot mūsdienām, ir arī tādi, kas turas pie pirmatnējā, folklorā minētā. Lai saprastu, kurš no visiem rituāla veicējiem būs vispiemērotākais tieši tev un tavam mazulim, ir jāatvēl laiks kopīgai sarunai. Tā ļaus apmainīties enerģijām un saprast, kā rituāls izskatīties. Lai veiktu pirtīžas, nav obligāti jāīrē pirts. To var veikt arī ģimenes, draugu vai savā piemājas pirtiņā.
Interesanti! Agrāk pirtīžu laikā bērniņam uz krūtīm vai galvas lika no grāmatas izplēstu lapu, kas simbolizēja gudrību.
Pirtīžu rituālam nepieciešams
Meitenēm:
- sudraba monēta,
- augi, ko likt vanniņā,
- liepas malka,
- maizes doniņa,
- kadiķa oglīte.
Puisīšiem:
- sudraba monēta,
- augi, ko likt vanniņā,
- ozola malka,
- maizes doniņa,
- kadiķa oglīte.
Ja neizdodas sagādāt kādu no šīm lietām, nesatraucies, jo pēc palīdzības var vērsties pie pirtīžu vadītāja.
Cik tas maksā? Pirtīžu cena ir aptuveni 200 eiro, bet var atrast pirtniekus, kas to veic, ievērojot apdāvināšanās principu.
