Daudzbērnu mamma Latvijā: «Ne jau naudu vajag jaunajiem vecākiem, bet atbalstu»

Oi, ku labs raksts. Būtībā visam piekrītu, it sevišķi tam, ka bērnus jau dzemdējam ne velstij, bet paši sev, līdz ar to arī pašiem ir jāmeklē iespējas viņus apgādāt.Es pati esmu māte, kas savu puiku audzina viena, bet man tāpēc nešķiet, ka man tagad nez kas pienākas. Pabalsts jau tāpēc ir pabalsts, lai pabalstītu mirklī, kad nav iespēja strādāt, bet nevajadzētu to uztvert kā maksājumu par bērnu.Tāpat par sociālo dienestu darbu. Es šobrīd arī esmu trūcīgo statusā un saņemu pabalstus, protams, priecājos, ka tāda iespēja ir, bet goda vārds, es labprātāk šobrīd strādātu, vestu bērnu uz bērnudārzu, bet, diemžēl, rinda dārziņā vēl nav pienākusi, nevis dzīvotu no pabalstiem. Apbrīnoju tos, kas gadiem dzīvo no pabalstiem un neko pat nedomā mainīt, jo priekš kam mainīt un kaut ko darīt, ja var saņemt naudu neko nedarot un tad vēl atļaujas bļaustīties, cik valstī viss ir slikti.

BRAVO, Valda! Fantastiski! Vienkārši fantastiski! Neko tik precīzi noformulētu sen neesmu lasījusi. Tieši šīs domas virmo pa manu galvu sen, Tu tās ieliki visperfektākajos vārdos. PALDIES.

plus, plus, plus, plus!Ar piebildi no "vientuļā vecāka" puses - ne mazāk svarīgi ir tas, ka bērns vienkārši ir gaidīts un gribēts, pat ja gaida un grib tikai viens no vecākiem.P.S. Pēdējā laikā nesaņemos ielogoties te, bet šis vienkārši prasījās pēc mana komentāra :D

Rūpēsimies par tiem, kuri piedzimuši! Super! Tieši tā arī būtu jābūt. Arī es uzskatu, ka labāk pabalstu vietā būtu devuši iespēju strādāt un pelnīt pašiem. Es ļoti vēlējos atgriezties darbā pēc pirmā bērna, bet saskāros ar to, ka nav kur atstāt bērnu un no darba devēju puses izjutu diskrimināciju, jo man ir bērns pirms skolas vecumā. Tā nu pa visam drīz pasaule gaismu ieraudzīs mūsu otrs mazulis..un kad šo mazuli plānojām mūsu finansiāla situācija bija nestabilāka kā līdz šim, bet tā pat mēs plānojām. ...jo vēlējāmies vēl vienu mazu ķiparu, ko mīlēt, auklēt un lutināt. Protams, es priecājos, ka 50Ls vietā saņemšu 100Ls, jo tas deva iespēju Gustavam iet privātajā dārziņā, bet tas nemaina manas domas par to, ka gribēšu kādreiz arī trešo bērnu vienalga cik lieli būs pabalsti un cik daudz varēsim atļauties. Katrs bērns nāk ar savu svētību :) un tā mīlēstība ko viņš dot nespēj aizstāt ne jaunas kurpes, krutu mašīnu vai telefonu. Ja tev ir bērns, tev ir citas prioritātes.

Labi teikts! Un, Valda, man Tavu interesanto, precīzi formulēto ass-prātīgo un asprātīgo blogu te pietrūkst.

paldies par labiem vārdiem! bet vislielākais prieks pēc šī raksta - sajutu, ka mēs esam daudz vairāk nekā man likās, kas domā līdzīgi. tas priecē un dod tādu labu sajūtu iekšā, ka viss būs labi! paldies!

Paldies Valdai un visiem, kas domā līdzīgi!!!!! Rūpēsimies par tiem, kas jau dzimuši. Vai pašu mājās vai citās ģimenēs. Viņi visi ir mūsu nākamā sabiedrība, kurā gribam redzēt ne tikai kvantitāti, bet kvalitāti, kvalitāti, kvalitāti. Nezūdošās vētības- mīlestību, labestību, dziļumu attieksmē pret visu, ko daram un kupr virzam sadas domas un darbību. Paldies!!!