Rīga +10°C 
Uz palodzes ir pienācis laiks martā sētos augus novietot tālāk citu no cita. Optimālais attālums no stublāja līdz stublājam būtu 20–25 cm, bet mājas apstākļos to nav tik viegli izdarīt. Bieži vien arī siltumnīca ir jau tik pilna, ka augu retināšanai pietrūkst vietas. Retināšana vajadzīga, lai gaisma piekļūtu augiem arī no sāniem un tie mazāk stīdzētu. Diemžēl ar papildapgaismojumu virs augiem vien to panākt nav iespējams.
Ko darīt? Atliek mazāk laistīt un katrā laistīšanas reizē dot papildmēslojumu, palielinot sāļu koncentrāciju sakņu zonā tā, lai augam būtu grūti uzņemt ūdeni un barības elementus. Tas kavē stīdzēšanu, bet netraucē šūnu dalīšanos. Augs aug un attīstās, bet tā lielums tiek ierobežots. Taču nedrīkst augus iekaltēt. Substrātā uzkrātie barības elementi tiks izmantoti vēlāk, pēc pārstādīšanas pastāvīgā vietā. Dēstu stājas uzlabošanai noder ap 40–50 cm gari bambusa vai plastmasas mietiņi – vismaz vienu, bet labāk divus iesprauž podā augu atbalstam. Var nopirkt arī speciālus plastmasas klipšus, ar kuriem augus var piestiprināt pie mietiņiem, bet parasti pietiek ar mietiņiem vien.
Agri iesētai paprikai aprīlī mēdz sākt dalīties galotne. Tas ir normāli, jo paprikai piemīt īpatnēja zarošanās. Parasti virs septītās, astotās lapas galotne pazūd, bet tās vietā aug vairākas pazares, kuras drīz vien arī zarojas. Atkarībā no laika apstākļiem siltumnīcā varēs iestādīt aprīļa beigās vai pat maija vidū, tāpēc dēstu audzēšanas laikā paprikai var izkniebt liekās galotnes, veidojot divus, trīs stublājus.
Ja aprīļa vidū gadās siltas dienas, daudzi steidz siltumnīcā stādīt tomātus un papriku. Jārēķinās, ka parasti vēlāk nāk salnas, un laikus jāparedz siltumnīcas apsildes risinājumi.
Labāk paciesties un sagaidīt mazāk riskantu laiku tomātu stādīšanai.
Aprīlī jāiegādājas baltais agrotīkls augu segšanai un pretstresa līdzeklis Lalstim Osmo augu apsmidzināšanai pirms salnām. Iestādītos siltumprasīgos augus ar to apsmidzina pirms vai tūlīt pēc iestādīšanas.
Siltumnīcā sagatavo augsni sējai un stādīšanai. Ja siltumnīca ir pilnīgi tukša un ir aizdomas, ka augsnē varētu pārziemot kaitēkļi un infekcijas, divas nedēļas pirms plānotās sējas vai stādīšanas augsnē var iestrādāt mēslojumu Perlka, apmēram 30–40 g/m2 . To vienmērīgi izkaisa un ierušina augsnē 8–10 cm dziļi. Saskaroties ar augsnes mitrumu, no mēslojuma sāk izdalīties brīvais amonjaks, kas iznīcina kukaiņus, gliemežus un kailgliemežus, dīgstošas nezāles un slimību izraisītājus. Vairums slieku pagūst ierakties dziļāk augsnē un necieš. Ja siltumnīcā pārziemo dekoratīvie augi vai zemenes, šo mēslojumu lietot nedrīkst, jo augi cietīs. Lielākā daļa mēslojumā esošā slāpekļa, kā arī viss kalcijs saglabājas augsnē un kļūst pieejams augiem 6–8 nedēļās. Šo mēslojumu var lietot arī āra dobēs un zālienā, lai mazinātu kailgliemežu (spāņus ieskaitot) daudzumu.
Ja Perlka netiek lietota, ir vērts iestrādāt pamatmēslojumu. Vienkāršākais variants ir kompleksais mēslojums – YaraMila Cropcare vai NovaTec Classic. Kādu no tiem izkaisa uz augsnes un ierušina virskārtā. Deva ap 50–60 g/ m2 . Var lietot arī Nitrofosku vai Amofosku.
Tāpat ir vērts pirms sējas vai stādīšanas iestrādāt augsnē kādu mikrobioloģisko līdzekli, piemēram, Biomiksu vai Trihodermīnu sīkbūtņu populācijas veicināšanai. Mikrobioloģiskos līdzekļus var iestrādāt augsnē tieši pirms sēklu vai augu ievietošanas, bet labāk to izdarīt dažas dienas agrāk, lai mikroorganismiem ir laiks savairoties. To vairošanās ātrums ir atkarīgs no augsnes temperatūras un mitruma, tas jāņem vērā.
Aprīlī siltumnīcā var iesēt redīsus, spinātus, dilles, rukolu, zirņus, salātus, lai gan salātus labāk ir stādīt ar dēstiem 3–4 īsto lapu vecumā. Tas nozīmē, ka salāti dēstiem jāsēj kasetēs apmēram divas nedēļas pirms plānotā stādīšanas laika. Atkarībā no šķirnes salātus izvieto 20–25 cm attālu augu no auga.
Siltumnīcā var iestādīt sīksīpolus lociņu ieguvei. Tos stāda apmēram 5–6 cm attālu citu no cita, labāk rindās dobē vai kastēs.
Siltumnīcā var iestādīt zemenes – kā tieši dobē, tā maisos vai balkona kastēs. Atkarībā no šķirnes un stādīšanas laika pirmās ogas varēs vākt jau maija beigās vai jūnija sākumā. Jāpatur prātā, ka arī zemeņu ziedi var ciest no salnām, tāpēc laikus jāparūpējas par to aizsardzību.
Ja plāno agri stādīt tomātu un paprikas dēstus, augsne siltumnīcā 15 cm dziļumā jāiesilda līdz temperatūrai virs plus 16 grādiem, bet labāk līdz plus 17–18 grādiem. Visvienkāršāk to izdarīt, apsedzot dobes ar lētu caurspīdīgo plēvi. Sekot augsnes temperatūrai palīdzēs virtuves termometrs, ko parasti izmanto cepeša temperatūras noteikšanai. Dārza darbiem drošāk izmantot speciāli šim nolūkam iegādāto termometru.
Apkārt siltumnīcai ir vērts izrakt ap 30–40 cm dziļu un tikpat platu grāvīti lietus ūdens novadīšanai.
Laukā dobēs aprīlī var sēt zirņus, dārza pupas, dilles, redīsus, spinātus, rukolu, burkānus, bietes. Sīpolus var gan sēt, gan stādīt sīksīpolus loku un pārtikas sīpolu ieguvei. Augsne jāuzrušina tieši pirms sējas, lai saglabātu mitrumu.
Aprīlī var apsegt ar caurspīdīgu plēvi daudzgadīgo augu – rabarberu, skābeņu, sparģeļu – dobes, lai paātrinātu ražas sākumu. Jābūt uzmanīgiem un plēves segums laikus jānoņem, lai asniem un jaunajām lapām nekļūtu par karstu.
