Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dakteres homeopātes Daces Gailes lauku īpašumā radītais vērienīgais dārzs ietver arī turpat pie mājas esošo pagrabu, kas slejas kā reljefs pakalns. Pagrabs izveidots mājas rekonstrukcijas laikā un ir jaunbūve.
Dārza saimniece teica, ka grib, lai pagrabs kļūst par dārza sastāvdaļu – lai tas iekļautos kopējā ainavā un tiktu apstādīts ar dažādiem augiem. Ar prieku šo viņas vēlmi arī īstenoju. Man ļoti patīk reljefi, un vienmēr cenšos dārza saimniekiem piedāvāt tos veidot, tāpēc šāds pagraba uzkalns no dārza ainavas projektēšanas viedokļa ir ļoti pateicīgs instruments. Šajā dārzā ir arī citi mākslīgi veidoti reljefi, lai tas nebūtu garlaicīgi līdzens.
Sagatavošanās pirms pagraba apstādīšanas
- Vispirms jāizpēta pagraba pamati, konstrukciju stiprums, jo jāņem vērā, ka bagātīgi pielijusī augsne būs ļoti smaga. Ja ir sens, mantots pagrabs, varbūt vajadzēs kādus uzlabojumus. Visuzmanīgāk jārīkojas ar vēsturisku arkveida pagrabu, kas veidots no akmeņiem vai ķieģeļiem. Protams, ja to neaiztiek, iespējams, pagrabs kalpos vēl ilgi. Bet, ja gribi uz tā kaut ko stādīt, norokot vai uzberot zemi, mainās slodze uz konstrukcijām un akmeņi vai mūrējums var tikt izkustināti. Tādā ziņā drošāki ir pagrabi, kas veidoti no monolītām betona plāksnēm.
-
Jānostiprina un jāierīko vieta augiem. Pagrabu noklāj ar dārzam paredzēto ģeotekstilu, kas nostiprina pamatni. Veikalos nopērkams arī speciāls ģeotekstils vai membrāna zaļajiem jumtiem, kas pasargās pagrabu no lielo koku saknēm, ja tādi aug tuvumā. Tāpat der tekstils, ko izmanto ceļu būvē.
Papildu drošībai – pie pagraba durvīm var uzmūrēt augsnes atbalsta sieniņu.
Pēc tam uz ģeotekstila apmēram 20 cm biezā kārtā uzber auglīgas melnzemes slāni. Uzbērumu veido pēc iespējas lēzenāku, lai augsne nenoslīd un uzkalniņu būtu vieglāk kopt. Vēlamais slīpums – ne lielāks par 45 grādiem. Jo lēzenāks, jo labāk. Cits variants – pagraba slīpumu veidot terasēs, nostiprinot to kā akmeņdārzu. -
Papildu darbi, lai pagrabs pildītu savu funkciju. Tas gan bija jāizdara iepriekš… Proti, jāparedz vieta pagraba ventilācijai. Tā var būt vai nu jumtā, vai jumtā un durvīs (pa durvīm gaiss ieplūst, pa jumtu izplūst). Noteikti jāpārdomā arī ūdens drenāža, lai ūdens nestāvētu vietā, kur beidzas pagraba reljefs un robežojas ar zālienu. Tur jāierok drenāžas caurule un jāaizvada ūdens prom.
Tā kā Daces pagrabs būvēts no jauna, tam tika veikta visa nepieciešamā sagatavošana apstādīšanai.
Augu izvēle
Šo pagrabu plānoju apzaļumot ar augiem, kam ir sekla sakņu sistēma, – tātad ložņājošie laimiņi, Fortina segliņi, dienziedes un citas ziemcietes, lai veidotos skaists paklājs. Der visi augi, kas tiek izmantoti akmeņdārzos. Šeit ir padomāts par krāsām, lai lapotne būtu dažāda un, savstarpēji spēlējoties, veidotos kontrasti, – lai izskatās dekoratīvi un arī iekļaujas ainavā. Tāpat te aug zemie klājeniskie kadiķi ar seklu sakņu sistēmu, klājeniskās klintenes, zemās spirejas un klinšrozītes, priekšpusē – pieclapu mežvīns. Formas dažādībai ir arī graudzāles un tūjas ‘Globosa’. Akmeņdārza sajūtai starp augiem salikti arī akmeņi un ieklāta mulčas kārta.
Daudzi domā, ka vieglāk kopjams ir zālains pagraba paugurs, bet patiesībā tas ir sarežģītāk.
Nav joka lieta pļaut slīpumā, lai veidotos skaists, līdzens mauriņš!
Mana pieredze liecina, ka ar augiem var daudz vieglāk panākt sakoptības iespaidu.
Ņem vērā! Pagraba tuvumā vai uz uzbēruma nedrīkst stādīt liela auguma kokus. Tiem ir varena un postoša sakņu sistēma, kas var izkustināt pagraba konstrukciju. Krītošās lapas un zari bojā apstādījumus, apgrūtina pagraba zaļās zonas kopšanu.
Cita pieredze
- Ligita Čukure, kuras dārzs un pagrabs atrodas Engurē: augus uz pagraba es vairs nestādītu! "Mūsu lauku īpašums savulaik ir bijusi sena zvejniekciema sēta, kurā dzīvoja tālbraucējs kapteinis, kas ierīkoja leduspagrabu. Vēlākos laikos tas pārtapa par parastu zemes pagrabu. Betonēts, ar betona grīdu. Tagad saprotu – lai pagrabs normāli funkcionētu un aizvadītu mitrumu, tam nepieciešami divi ventilācijas skursteņi un vēlams grīdu nebetonēt, jo tad viss labāk glabājas. Taču mums ir tā, kā ir. Turklāt pagrabs atrodas mājas pagalmā, kā jau tolaik būvēja – viss vienuviet: māja, pagrabs, liepa un kūts… Šādu īpašumu saņēm
Tā kā pagrabs atrodas mājas pagalmā, izdomāju, ka uz tā audzēšu maijrozītes, bet saauga džungļi – kad ziedēja, izskatījās skaisti, bet pārējā laikā ne. Tāpēc visu augsni norakām. Noklājām pagrabu ar hidroizolāciju, lai pasargātu no ūdens ietekmes, uzbērām zemi un spriedām, ko tagad stādīt? Domāju: nostiprināšu pagrabu ar baļķiem un izveidošu terasītes. Sanāca trīs. Apstādīju ar skujeņiem – aug zemais kadiķis ‘Old Gold’ un klājeniskie kadiķi, starp tiem ieliku efejas. Pagraba dienvidpusē klājeniskā klintene, vienā stūrītī zemā, dekoratīvā kalnu priedīte. Vārdu sakot, nolēmu pagrabu izrotāt.
Tieši tolaik mācījos ainavu arhitektes Gundegas Lināres kursos un veidoju sava dārza projektu. Uzaicināju skolotāju uz Enguri, lai paskatās dabā, kā mans gara darbs izskatās. Viņa teica, ka pagrabs jāatstāj kā darba zona ar zālīti virsū, lai ir mīlīgs, zaļš uzkalniņš, nevis apstādīts ar krūmiem. Toreiz viņai nepiekritu, jo biju jau ieguldījusi lielu darbu, pat vedu zemi no meža, lai kadiķi labāk ieaugtos.
Nu jau pagājuši desmit gadi, un tagad domāju, ka Gundegai Linārei bija taisnība par visiem simt procentiem, jo pagrabs ir pagrabs – skaists zāliena pauguriņš pagalmā izskatītos mierīgāk un ne tik lecīgi, saskanīgāk ar latvieša dabu.
Vasarā, karstākā laikā, laistot augus, pagrabā uzrodas ūdens, un nezinu, vai tas ir dziļās sakņu sistēmas vai sliktās hidroizolācijas dēļ. Tomēr šī ir racionāla vieta un uz tās nav jālej ūdens, lai augi neietu bojā. Domāju, arī saknes bojā pagraba konstrukciju, tāpēc tas nav jāizdaiļo. Tagad trīsreiz apdomātu, pirms apstādītu pagrabu. Kopt līdzenu zālienu noteikti ir vieglāk."
