Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bez naudas svešā pilsētā
Nonākot vietā un situācijā, kur nav neviena, kam palūgt naudu pusdienām vai mājupceļam, viens no iespējamiem risinājumiem, ko daudzi arī nekautrējas izmantot, ir – ubagot. Pirms to darīt, vērts noskaidrot attiecīgās pašvaldības noteikumus, lai saprastu, vai, kur un kā to drīkst. Piemēram, Valmierā par ubagošanu draud 20 eiro sods, bet Ventspilī par uzmākšanos ar zīlēšanu un/vai ubagošanu, kā arī nodarbošanos ar to sabiedriskās vietās izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 30 eiro. Tikmēr Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā paredz, ka ubagošana ir žēlastības dāvanu (naudas) lūgšana publiskā vietā, aktīvi vai pasīvi demonstrējot galēju nabadzību vai citādi mēģinot iežēlināt garāmgājēju. Noteikumi Rīgā pilnībā neaizliedz ubagošanu, taču ir noteiktas vietas, kur to darīt nedrīkst. Rīgā žēlastības dāvanas nedrīkst lūgt Rīgas vēsturiskajā centrā (izņemot vietās pie dievnamiem, kurās ubagot atļāvusi attiecīgās reliģiskās organizācijas vadība), uz ietvēm, kāpnēm, estakādēm, laukumos un uz gājējiem paredzētiem ceļiem vietās, kur tas var apgrūtināt vai traucēt gājēju kustību. Nedrīkst ubagot arī sabiedriskajā transportā un tā pieturvietās, uz ceļa braucamās daļas, veloceliņiem un pie gājēju pārejām. Tāpat ir aizliegts ubagot uzmācīgi vai izmantojot dzīvniekus.
Ja esi apzagts ārzemēs
Paliekot bez iztikas līdzekļiem savā valstī, situāciju atrisināt ir vienkāršāk nekā tad, ja bez naudas un dokumentiem paliec ārzemēs. Tomēr arī tad var meklēt palīdzību savā valstī. Lai no ārzemēm atgrieztos mājās, vajadzīgs ceļošanai derīgs dokuments. Ja tas pazudis, nozagts vai kļuvis lietošanai nederīgs, jāsaņem pagaidu ceļošanas dokuments, kas ir derīgs trīsdesmit dienas un der vien tam, lai atgrieztos savā mītnes valstī. Lai to saņemtu, jādodas uz Latvijas pārstāvniecību attiecīgajā valstī – vēstniecību, konsulātu vai goda konsulātu. Tur būs jāuzraksta iesniegums, jāpaskaidro dokumenta zaudēšanas apstākļi, jāiesniedz divas fotogrāfijas un jāsamaksā valsts nodeva. Ja ir nonākts vietā, kur nav ne Latvijas vēstniecības, ne konsulāta, ne goda konsula, pēc pagaidu ceļošanas dokumenta var doties uz kādu no citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībām. Vien jārēķinās, ka katrai valstij noteikta cita maksa par ārkārtas dokumenta izsniegšanu, nereti – krietni augstāka.
Ja ārzemēs sanācis palikt bez naudas un dokumentiem, tādēļ pat ar tuvinieku atbalstu nav iespējams saņemt pārskaitīto naudu, pārsūtāmo naudu var nogādāt caur Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu Rīgā, Elizabetes ielā 57.
Ja nav neviena tuvinieka, kas varētu nosūtīt uz ārzemēm naudu, to mājupceļam iespējams aizņemties no valsts – no Latvijas. Maksimālā summa, ko var saņemt viens cilvēks, ir 2850 eiro – viss atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem un valsts, no kuras ceļotājs citādi nevar atgriezties. Lai saņemtu aizdevumu, jāraksta iesniegums, jāpaskaidro prasības iemesls utt. Skaidru naudu ārkārtas situācijā nonākušais saņems tikai izņēmuma gadījumos, jo parasti tiek samaksāts par mājupceļa biļetēm vai apmaksāti citi neatliekami izdevumi. Nauda, ko valsts iztērējusi, palīdzot ārkārtas situācijā nonākušajam, jāatdod triju mēnešu laikā, īpašos gadījumos termiņu var pagarināt. Ja parāds netiek atdots, to piedzen zvērināts tiesu izpildītājs.
Kur meklēt palīdzību? Konsulārā departamenta diennakts tālrunis ārkārtas gadījumiem: +371 26337711.
Ja nav naudas iztikai
Cilvēkam vai ģimenei, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem, jādodas uz savas pašvaldības dienestu, lai iegūtu maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Tas dod iespēju saņemt ikmēneša pabalstu naudā, dzīvokļa pabalstu, atbrīvojumu no dažādiem maksājumiem, piemēram, pacienta iemaksas, utt. Trūcīgajiem ir tiesības saņemt arī pārtikas un citu preču pakas. Piemēram, pārtikas preču komplektā šogad iekļautas šādas pārtikas preces: pilnpiena pulveris, auzu pārslas, griķi, manna, rīsi, makaroni, augstākā labuma kviešu milti, rapšu eļļa, cukurs, gaļas konservi un olu pulveris. Trūcīgais var saņemt arī higiēnas un saimniecības preču komplektu: ziepes, šampūnu, zobu pastu, zobu suku, veļas un trauku mazgāšanas līdzekļus. Vēl pieejama arī individuālo mācību piederumu paka – mācību piederumi un mugursoma sākumskolas un pamatskolas skolēniem, kā arī papildu pārtikas un higiēnas preču paka mazuļiem (biezeņi, putra, sausiņi, autiņbiksītes, mitrās salvetes utt.).
Ministru kabineta Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu paredz, ka lēmumu par to, vai cilvēks atbilst trūcīgas personas statusam, pieņem tās pašvaldības sociālais dienests, kurā cilvēkam deklarēta dzīvesvieta. Visā Latvijā cilvēku vai ģimeni var atzīt par trūcīgu, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro. Lai piešķirtu trūcīgas personas statusu, ņem vērā arī citus nosacījumus: cilvēkam nav naudas uzkrājumu, vērstpapīru vai īpašuma; nav noslēgts uztura līgums; cilvēks ir reģistrējies kā bezdarbnieks utt.
Trūcīgā statusa piešķiršanai ikmēneša ienākumu kritērijs valstī ir vienots, savukārt maznodrošinātā statusa minimālo ienākumu līmenis katrā pašvaldībā var atšķirties, tomēr tas nevar būt zemāks par 128,06 eiro. Kāds tas ir konkrētajā pašvaldībā – jājautā savā sociālajā dienestā. Maznodrošinātajiem pašvaldības piedāvātās palīdzības apjoms ir salīdzinoši mazāks, tomēr grūtā brīdī, protams, noder pat vismazākā palīdzība.
Kur meklēt palīdzību? Savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Neieciešama nauda tuvinieka apbērēšanai
Ja nav vai trūkst līdzekļu tuvinieka apbērēšanai, atbalstu var lūgt gan savai pašvaldībai, gan valstij.
Katrā pašvaldībā ir savi noteikumi, kam un cik lielu apbedīšanas pabalstu piešķir – piemēram, cik ilgi mirušajam bijis jābūt deklarētam konkrētajā pašvaldībā, lai kāds varētu saņemt šī cilvēka apbedīšanas pabalstu. Ir pašvaldības, kurās apbedīšanas pabalstus piešķir vien tad, ja mirušais te bijis deklarēts vismaz 12 mēnešus, bet ir arī pašvaldības, kurās šāds laika limits nav noteikts. Pabalstu mēdz izmaksāt vai nu pēc bērēm, pamatojoties uz iesniegtajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem, vai arī pirms apbedīšanas, iesniedzot apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja rēķinu. Noteiktu pabalsta summu pašvaldība var izmaksāt arī bez tēriņu apliecinājumiem.
Tāpat sešu mēnešu laikā kopš mirušā nāves dienas valstij var prasīt apbedīšanas pabalstu. To pārskaita pabalsta saņēmēja kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Lai saņemtu pabalstu, jāiesniedz VSAA iesniegums. Valsts apbedīšanas pabalstu piešķir: sociāli apdrošinātam cilvēkam, ja miris cilvēks, kas bija viņa apgādībā; apdrošinātā cilvēka ģimenes loceklim vai cilvēkam, kas uzņēmies rūpes par apbedīšanu, ja miris sociāli apdrošināts cilvēks, bezdarbnieks, pensijas, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs; tuviniekam vai cilvēkam, kas uzņēmies rūpes par apbedīšanu, ja apdrošinātais vai viņa apgādībā bijušais tuvinieks miris mēneša laikā pēc iemaksu perioda beigām.
Ja miris sociāli apdrošināts cilvēks, apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā mirušā cilvēka mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas divkāršā apmērā, bet ne mazāku par valstī noteikto mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Ja cilvēks miris 2018. gadā, apbedīšanas pabalsts būs ne mazāks kā 698,64 eiro. Ja mirušais bezdarbnieks bijis bezdarbnieka pabalsta saņēmējs vai arī par viņu pēdējo 36 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam bija veiktas ne mazāk kā 12 mēnešus – apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vispārējā gadījumā ir 64,03 eiro mēnesī; bet cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – lielāks: I invaliditātes grupa – 138,72 eiro; II invaliditātes grupa – 128,06 eiro; III invaliditātes grupa – 106,72 eiro. Katrai grupai noteikto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu reizinot ar divi vai trīs, iegūst apbedīšanas pabalsta apmēru. Ja miris apdrošināta cilvēka apgādājamais, pabalsts ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā. Ja miris valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs, pabalsts ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā, bet, ja miris pensijas vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs, – mirušā cilvēka divu mēnešu pensiju vai atlīdzību apmērā.
Kur meklēt palīdzību? Pašvaldības sociālajā dienestā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Zaudēts apgādnieks
Ja viņā saulē aiziet cilvēks, kas ir gādājis par otra iztiku, gluži bez naudas jāpaliek nebūs, jo nu viņa vietā gādību uzņemsies valsts, maksājot apgādnieka zaudējuma pensiju. To saņemt var vien tad, ja mirušais ir bijis sociāli apdrošināta persona. Apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt mirušā bērni, kas jaunāki par 18 gadiem vai jebkurā vecumā, ja kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Tāpat apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt darba nespējīgie ģimenes locekļi, kas bijuši mirušā apgādībā: brāļi, māsas, mazbērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, vai neatkarīgi no vecuma, ja kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma un ja viņiem nav darbspējīgu vecāku. Tiesības uz šo pensiju līdz 24 gadu vecumam ir apgādājamiem, kas mācās mācību iestādes dienas nodaļā. Dokumentus apgādnieka zaudējuma pensijas saņemšanai var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā. Apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina, ņemot vērā apgādnieka iespējamo vecuma pensiju. Vienam apgādājamam izmaksā 50% no pensijas; diviem apgādājamiem – 75% no pensijas, bet trim un vairāk apgādājamiem – 90% no pensijas. Apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam nedrīkst būt mazāks par noteikto minimālo apmēru: līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) – 92,50 eiro, līdz sešu gadu vecumam bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro, bet no septiņu gadu vecuma – 111 eiro.
Kur meklēt palīdzību? Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Nav naudas juridiskām konsultācijām
Gadās, ka cilvēki nerisina savas juridiskās problēmas tikai tādēļ, ka viņiem tam nav naudas. Tomēr daudzus jautājumus var atrisināt un sakārtot arī ar valsts atbalstu. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums paredz, ka neaizsargātākie Latvijas iedzīvotāji var saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību, un par to gādā Juridiskās palīdzības administrācija. Šādu palīdzību var saņemt maznodrošinātie un trūcīgie, arī pēkšņā nelaimē nonākušie (piemēram, cilvēku pēkšņi piemeklējusi smaga slimība, viņš zaudējis visu iedzīvi, cietis dabas stihijā utt.), arī valsts vai pašvaldības apgādībā esošie cilvēki – tie, kas mitinās sociālās palīdzības iestādēs, pansionātos, arī cietumos. Lai saņemtu valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, cilvēkam ar atbilstošiem dokumentiem jāpierāda, ka viņam tā pienākas.
Valsts juridisko palīdzību var saņemt pārsvarā civillietās. Visbiežāk valsts apmaksātu juridisko palīdzību prasa un saņem ģimenes strīdu risināšanai: laulības šķiršanai, uzturlīdzekļu piedziņai, paternitātes noteikšanai vai apstrīdēšanai, saskarsmes tiesību noteikšanai utt. Tāpat arī mājokļa jautājumu risināšanai – strīdiem par īres un komunālajiem pakalpojumiem, dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām utt. Aktuāli ir strīdi par zaudējumu un parādu piedziņu, kā arī darba tiesībām: neizmaksāto darba algu, dažādu kompensāciju piedziņu, nelikumīgu atlaišanu un atjaunošanu darbā.
Ja valsts nodrošināta juridiskā palīdzība cilvēkam tiek piešķirta, lēmumā ir norādīts, kas sniegs juridisko palīdzību (tie ir juridiskās palīdzības sniedzēji, kuriem ir noslēgts līgums ar administrāciju), kā arī palīdzības saņemšanas vieta un laiks. Pats palīdzības lūdzējs juristu izvēlēties nevar: būs jādodas pie atbildē norādītā advokāta vai jurista, kas izvērtēs, kā konkrētajā situācijā rīkoties. Varbūt pietiks vien ar konsultāciju, bet, iespējams, vajadzēs palīdzēt sagatavot dokumentus vai cilvēks būs jāpārstāv tiesā utt. Valsts nodrošinātajai palīdzībai ir ierobežojumi. No valsts līdzekļiem apmaksā ne vairāk kā piecas stundas jurista konsultāciju, ne vairāk kā piecu procesuālo dokumentu sagatavošanu un ne vairāk kā 40 stundu pārstāvību tiesā. Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos palīdzība var būt lielāka.
Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, jāaizpilda speciāla veidlapa. To var atrast gan portālā latvija.lv, gan administrācijas mājaslapā www.jpa.gov.lv.
Kur meklēt palīdzību? Juridiskās palīdzības aģentūras bezmaksas informatīvais tālrunis 80001801. Padomu noteikti var meklēt savā pašvaldībā.
Nav naudas tiesai
Dažkārt cilvēki naudas trūkuma dēļ nevēršas tiesā, lai gan par tiesāšanos viņiem nemaz nebūtu jāmaksā. Civilprocesa likums paredz vairākus gadījumus, kad neatkarīgi no ienākumu līmeņa cilvēku var atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas. Ne valsts, ne kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi nav jāmaksā, ja darbinieks tiesā sniedz prasību par darba samaksas piedziņu vai citiem ar darba tiesiskajām attiecībām saistītiem jautājumiem. Tāpat par tiesāšanos nav jāmaksā arī sniedzot prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai par paternitātes noteikšanu vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam. Naudas trūkuma dēļ došanās uz tiesu nav jāatliek arī tad, ja prasība ir par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, par cilvēka rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanu vai rīcībspējas atjaunošanu, arī lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu vai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Savukārt sniedzot tiesā prasību par laulības šķiršanu, ja aprūpē ir nepilngadīgs bērns, var lūgt tiesnesi atlikt valsts nodevas samaksu vai sadalīt to termiņos. Tāpat ikvienā situācijā, kad nav naudas, lai nomaksātu tiesas izdevumus, var tiesai vai tiesnesim lūgt iespēju no maksājumiem atbrīvot. Tiesa vai tiesnesis, ievērojot cilvēka mantisko stāvokli, var pilnībā vai daļēji atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas, maksājumu atlikt vai sadalīt to termiņos.
Kur meklēt palīdzību? Tiesā, kur tiks izskatīta konkrētā lieta.
