Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ko vajadzētu zināt par kabačiem ražas laikā?
Ja zina, ka uzreiz neēdīs, bet kabači prasās tikt novākti, tad tos labāk nevis nogriezt ar nazi, bet itin kā noskrūvēt. Tas tādēļ, ka caur griezuma vietu straujāk iztvaiko mitrums un kabači ātrāk vīst, savukārt noskrūvētam kabacim pušums ir pavisam niecīgs.
Kabači cits citu nesaspiež, tāpēc tos var savietot arī kastēs vai vienkārši kaudzēs 2–3 kārtās, ievērojot principu – viens ar kātu uz šo galu, otrs uz otru pusi, īpaši, ka kabačiem jau izveidojusies forma, kad viens gals resnāks nekā otrs. Izņēmums ir, ja kabači ir saskrāpēti, – tad tos nevajadzētu censties saglabāt.
Kāpēc cilvēki ļauj kabačiem izaugt milzīgiem? Bieži atbilde ir – tāpēc, lai nobriest miza un var ilgāk glabāt! Taču lieli kabači nav pārāk garšīgi, arī sēklu tiem vidū ir padaudz.
Tāpēc ir vērts zināt, ka arī nelieli kabacīši (līdz 15–20 cm garumā), kas laikus novākti, 12–15 grādu temperatūrā svaigi mierīgi var glabāties pat divas nedēļas. Nevajag likt ledusskapī, nevajag atstāt saulē, vispiemērotākās vietas glabāšanai ir pieliekamais, garāža un citas vēsas telpas. ja dārzā nav daudz izsalkušu gliemežu vai citu kaitnieku, kuriem kabaču grēdas varētu interesēt, tos kādu laiku var uzglabāt arī ēnainā vietā vienkārši zālienā.
Ja vien nevēlies izaudzēt tikai pāris milzeņu, tad šis padoms noteikti jāliek aiz auss. Kabačiem ir tā: ja nenovāc laikus (līdz 20 cm garumam), bet vienu vai divus eksemplārus atstāj gatavojamies līdz maza sivēna lielumam, tad mazie, kas aizmetušies, nokaltīs. tāpēc, ja kabači garšo un tieši tādi nelielāki, tie jāvāc regulāri, iespējams, ik pārdienas.
Kā labāk uzglabāt un nogatavināt tomātus?
Ja paredzama ilgāka uzglabāšana svaigā veidā, labāk tomātus novākt ne pavisam gatavus, tad tie glabāsies pat trīs nedēļas. Pavisam zaļus gan nevajag vākt. Ja tādus tomēr novāc, jāzina, ka nevajag mēģināt gatavināt uz palodzes, jo gaisma veicina hlorofila attīstību, nevis gatavošanos. Ja tomāti pirms novākšanas sākuši kaut mazliet krāsoties un vairs nav izteikti zaļi, tos var nogatavināt istabā (tiešā saulē nevajag glabāt).
Ja tomāti novākti ļoti zaļi, tie visdrīzāk arī istabā vairs nenogatavosies, bet gan savītīs vai sapūs.
Tomāti glabāšanai jāvāc ar visiem augļu kātiņiem, tad tie būs aromātiskāki, turklāt, ja kātiņus noraus, tomāti ātrāk novītīs – lai arī vietiņa zem kātiņa šķiet tāda kā pārkoksnējusies, mitrums caur to tomēr aiziet vairāk. Jo siltāka vieta (labi ir ap 18–20 grādiem) paredzēta tomātu glabāšanai, jo ātrāk tie nogatavosies un būs arī garšīgāki. Tomātus var glabāt kastītēs, bet labāk caurumotas plastmasas, nevis kartona, jo pirmās var vienkāršāk izmazgāt un notiek arī zināma vēdināšanās.
Novāktos tomātus ar kātiņiem vislabāk glabāt, savietotus vienā kārtā. Var arī vairākās kārtās, taču tad jāraugās, lai tie ar saviem kātiņiem nesadurstītu cits citu. Ja liek vairākās kārtās, starp tām var ieklāt papīra dvieļus.
Jāraugās, kādi tomāti ir: piemēram, ķirštomātiņus vairāk kā 2–3 kārtās nevajadzētu krāmēt, jo tie var viegli saspiesties. Īsumā – jo lielāki tomāti un jo biezāka miza, jo vairāk kārtās var likt. Pirms savietot tomātus kastītēs, tie rūpīgi jāapskata – visus saspiestos, ieplaisājušos vai citādi bojātos labāk nelikt kastēs, jo tie ātri sāks pelēt, pūt un mēģinās iesaistīt tajā visā arī pārējos kastes biedrus.
Kas ražas laikā jāzina par gurķiem?
Ja gurķus čakli laista, tie ražo stipri labi, pat tā, ka jāvāc divreiz dienā! Kur likt tādu daudzumu? Protams, marinēt, mazsālīt, skābēt, konservēt salātos… Bet ko darīt, ja gribas saglabāt ilgāk svaigus? Viens variants ir likt ledusskapī, bet tur tie ātri savītīs, turklāt lielākoties jau nav tā, ka pāris ledusskapja plauktus varētu tā vienkārši atbrīvot gurķiem…
Vēl viens variants ir ielikt aukstā ūdenī (4–6 grādi), bet problēma ir tā, ka siltā laikā ūdens spainis, bļoda un pat vanna ātri vien sasils, tāpēc jālūko pēc vēsas vietas kā pagrabs vai kas tamlīdzīgs. Ja tāda vieta ir, var tā darīt, bet labāk gurķus sabērt plēves maisā un to ievietot aukstajā ūdenī, nevis iebērt plikus gurķus. Tas tādēļ, lai neattīstītos kādas nevēlamas baktērijas – īpaši tas var notikt ar tiem gurķiem, kuriem sīkas kārpiņas.
Pirms likšanas maisā gurķiem vēlams būt tīriem, bez zemēm, un arī sausiem, lai mitrums neveicinātu kādas puves utt. Tāpēc šī metode būs piemērotāka tīriem siltumnīcas gurķiem, kas pa zemi nav vārtījušies.
