Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Elīna Pelčere, finanšu koučs un Training Lab līdzdibinātāja.
Neatkarīgi no tā, vai dzīvojam krīzes apstākļos vai ne, ir svarīgi ievērot noteiktu ikmēneša naudas tērēšanas secību, ko varētu saukt arī par ideālo (tieši tāpēc, ka reti izdodas). Vispirms iemaksā drošības spilvenam, tad novirzi naudu prioritārajam mērķim, tad maksā rēķinus un tālāk dzīvo no atlikušās summas. Ja secība ir mainīta, tad, iespējams, dzīvo impulsu vadīts vai arī pelni tikai tik, lai nomaksātu rēķinus.
1. Drošības spilvens
Teorija iesaka drošības spilvenam atvēlēt 10 procentus no ienākumiem, un tā būtība ir kalpot situācijās, ja tiek zaudēts darbs vai veselība, lai x mēnešus garantētu mierīgu dzīvi un varētu atrast jaunas iespējas nopelnīt. Cilvēki bieži baidās, ka inflācija apēdīs spilvenu, tomēr tas jebkurā gadījumā iedod drošības izjūtu. Pandēmija parādīja, cik neprognozējamas var būt situācijas, un krietni mierīgāk jutās tie, kuriem bija kaut neliels drošības spilvens.
2. Mērķi
Ar mērķi šajā kontekstā saprotam kādu personiski svarīgu lietu, kam ir vajadzība naudu sakrāt, – ceļojums uz ārzemēm, pirtiņas uzbūvēšana laukos, remonts virtuvē, studijas vai investīcija biznesā.
Aritmētika ir vienkārša: vispirms svarīgi sarēķināt, cik naudas mērķa sasniegšanai vajag, un tad – cik naudas ik mēnesi šim mērķim var novirzīt. Kāpēc svarīgi mērķi definēt? Jo tad uz svaru kausiem uzliekam kaut ko mums ļoti svarīgu un pretī – spontānu ikdienas tērēšanu. Ja mums ir svarīgs mērķis, kas mūs motivē, ietaupīt uz citiem izdevumiem kļūst vieglāk.
Lai potenciālā ieguvuma sajūtu vairotu, var kontus, kuros tiek veidoti uzkrājumi, pārsaukt savu mērķu vārdā. Jo, piemēram, no konta Lauku mājas perfektā virtuve ir psiholoģiski grūtāk izņemt naudu, lai samaksātu par apkuri, nekā no vienkārša konta.
Protams, var būt situācijas un periodi, kad mērķiem nav iespējams novirzīt tik daudz līdzekļu, cik gribētos, bet tad ir vērtīgi ar sevi vienoties par minimālo summu, ko tomēr novirzīt katru mēnesi bez izņēmuma, kaut vai 10 eiro. Tas dod arī psiholoģisku drošības sajūtu un pārliecību, ka mērķus ir iespējams sasniegt.
3. Rēķini
Lai samazinātu rēķinu summas par internetu un telefonu, var pajautāt par atlaidi piegādātājam un pārliecināties, vai tiešām visiem ģimenē ir izdevīgākie tarifi, kā arī noskaidrot, vai konkurenti nav gatavi piedāvāt izdevīgāku pieslēgumu. Tāpat der novērtēt, vai mājās patiešām ir nepieciešams papildu internets – varbūt pietiek ar internetu telefonā. Lai maksimāli ietaupītu, der salīdzināt arī citu pakalpojumu sniedzēju (TV, elektrība) piedāvātos tarifus un atrast savām vajadzībām izdevīgākos. Viena mēneša ietaupījums, šādi optimizējot rēķinus, var nebūt grandiozs, tomēr tas nav nepamanāms, sasummējot ietaupītās summas gada laikā.
Vairāk lasi portālā Santa+!
