Kā krāt un taupīt. Komentē nozaru eksperti
Pieaugošas cenas pārtikai, kurināmajam, sadzīves precēm un visam pārējam nu jau ir realitāte. Aicinām ievilkt dziļu elpu un atkārtot taupīšanas un krāšanas ābeci, lai turpmākie mēneši būtu vieglāki. Starp citu, tieši lauku māja ir vide, kur ir vislielākās iespējas pašam organizēt savu ikdienu un pieņemt lēmumus par tēriņiem. Piemēram, uzvilkt divus džemperus un tā vietā krāsnī izkurināt par malkas grozu mazāk.
Foto: Shutterstock
Konsultē Elīna Pelčere, finanšu koučs un Training Lab līdzdibinātāja
Visa sāls ir apzinātā tērēšanā, pie kā var nonākt, konstruktīvi saliekot pa plauktiņiem visus ikdienas tēriņus – kam un cik daudz naudas man vajag?
Neatkarīgi no tā, vai dzīvojam krīzes apstākļos vai ne, ir svarīgi ievērot noteiktu ikmēneša naudas tērēšanas secību, ko varētu saukt arī par ideālo (tieši tāpēc, ka reti izdodas). Vispirms iemaksā drošības spilvenam, tad novirzi naudu prioritārajam mērķim, tad maksā rēķinus un tālāk dzīvo no atlikušās summas. Ja secība ir mainīta, tad, iespējams, dzīvo impulsu vadīts vai arī pelni tikai tik, lai nomaksātu rēķinus.
1. DROŠĪBAS SPILVENS.
Teorija iesaka drošības spilvenam atvēlēt 10 procentus no ienākumiem, un tā būtība ir kalpot situācijās, ja tiek zaudēts darbs vai veselība, lai x mēnešus garantētu mierīgu dzīvi un varētu atrast jaunas iespējas nopelnīt. Cilvēki bieži baidās, ka inflācija apēdīs spilvenu, tomēr tas jebkurā gadījumā iedod drošības izjūtu. Pandēmija parādīja, cik neprognozējamas var būt situācijas, un krietni mierīgāk jutās tie, kuriem bija kaut neliels drošības spilvens.
2. MĒRĶI.
Ar mērķi šajā kontekstā saprotam kādu personiski svarīgu lietu, kam ir vajadzība naudu sakrāt, – ceļojums uz ārzemēm, pirtiņas uzbūvēšana laukos, remonts virtuvē, studijas vai investīcija biznesā.
