Kas maijā jādara dārzeņu dobē?

• Šajā periodā sasēj un sastāda lielāko daļu dārzeņu, kas nav pārāk jutīgi pret pavasara salnām, vai nepieciešamības gadījumā augus var piesegt ar agrotīklu.
• Ja laikapstākļi piemēroti, parasti mēneša sākumā pakāpeniski sēj salātus, skābenes, redīsus, spinātus, puravus, garšaugus, burkānus, bietes, kāļus, sīpolus. Mēneša otrajā pusē sēj siltumprasīgākos, piemēram, dārza pupiņas, ķirbjaugus. Ķirbjaugi sāk dīgt, kad augsnes temperatūra ir virs 15 grādiem.
• Stādi kāpostus, kolrābjus, ziedkāpostus, puravus, selerijas, sīksīpolus, ķiplokus.
• Puravu dēstiem 2 nedēļas pirms izstādīšanas ieteicams saīsināt lapas līdz 10 cm. Dobē vai uz lauka izstādi, kad puravu loku garums ir 15 cm un dēstu resnums vidēji 5 mm. Stādi dziļāk, nekā tie pirms tam auguši, bet neaizber augšanas pumpuru.
• Vasaras ķiploku stādmateriālam izmanto veselīgas, nebojātas galviņas, kuras sadali pa daiviņām pirms stādīšanas, lai tās nepaspētu apžūt, inficēties. Lai labāk ieaugtos, stādi pietiekami mitrā augsnē, sekli. Lai izvairītos no infekcijām, vari mērcēt vājā kālija permanganāta (zilo graudiņu) šķīdumā.
• Kāpostu stādīšanas laiku nosaka to audzēšanas mērķis – ražas ieguves laiks. Mēneša sākumā turpini stādīt agros un pakāpeniski līdz mēneša beigām – vēlīnos kāpostus. Agrīnos vari pārsegt ar agrotīklu, līdz beigušās salnas.

Pret spradžiem uz kāpostu stādiem uzklāj agrotīklu!

• Piemērots laiks, lai dalītu un pārstādītu rabarberu cerus. Katram ceram nepieciešams vismaz viens spēcīgs pumpurs. Šādi veģetatīvi pavairoti rabarberi ir šķirnei tipiskāki, nekā pavairojot ar sēklām.
• Pavairo mārrutkus ar viengadīgiem sakņu dzinumiem. Dēstiem izmanto saknes, kas diametrā sasniedz 1 cm. Vēl dalot pavairo maurlokus.
• Tomātus un papriku neapkurināmā siltumnīcā stādi, kad augsnes temperatūra ir virs 15 grādiem.
• Ja patīk eksotiskākas lietas, iestādi siltumnīcā arī melones un arbūzus. Ķirbjaugiem, tātad arī gurķiem, augsnes temperatūra vēlama vēl augstāka nekā tomātiem.