Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vizītkarte
- Latīniski – Bidens tripartita.
- Pieder kurvjziežu jeb asteru dzimtai.
- 15 līdz 100 cm augsts viengadīgs lakstaugs.
- Auglis – kails, plakans, šķautņains sēklenis ar diviem atskabargainiem izaugumiem.
- Bieži sastopams mitrās un purvainās vietās, grāvjos, krastmalās.
- Zied dzelteniem ziediem no jūlija līdz oktobrim.
- Ārstniecības augs.
Atskabargaino zobiņu ķeršanās biksēs, jakās un garāmejošu dzīvnieku kažokos ir veids, kā šis viengadīgais augs rūpējas par dzimtas turpinājumu, – tas gudri pielāgojis savus augļus tālai ceļošanai. Vieglās sunīšu sēklas var ceļot arī ar vēju un ūdens straumēm. Tāpat kā citiem augiem, kas mēdz kļūt par nezālēm, sunīšiem sēklu ir daudz – katram augam ik gadu vairāki simti. Tomēr traucējošas nezāles reputācijas Latvijā sunīšiem vismaz pagaidām nav. Pie mums visbiežāk sastopams trejdaivu sunītis, tam visai līdzīgs ir arī nokarenais sunītis, bet trešā pie mums sastopamā sunīšu suga ir lapainais sunītis Bidens frondosa, kas Eiropā ieklīdis no Ziemeļamerikas. Tas ir līdzīgs trejdaivu sunītim, atšķirīgas tikai lapas. Šī suga tiešām ir audzelīga un spēj izplatīties lielos attālumos, tāpēc Eiropā tas atzīts par invazīvu sugu, un arī Latvijā tā izplatīšanos pieskata, taču pagaidām tas pie mums galvassāpes nesagādā.
Kopumā par sunīšiem mūsu grāvmalēs un upmalās varam tikai priecāties, jo tas ir vērtīgs un jau papētīts ārstniecības augs. Tā laksti satur apmēram desmit dažādus flavonoīdus, miecvielas, karotīnu, askorbīnskābi, kumarīnus, gļotvielas, rūgtvielas, ēterisko eļļu un minerālvielas (īpaši cinku, selēnu un boru). Sunīša lakstiem ir antibakteriālas, pretiekaisuma un pretalerģiskas īpašības, un jau senajā Romā mammas ar sunīšu novārījumiem un uzlējumiem mazgāja bērnus, lai to āda būtu vesela.
Tagad to plaši izmanto kosmētikā – ar to ārstē alerģisko dermatītu, to lieto pret ādas iekaisumiem, arī lai mazinātu ādas lobīšanos un sadziedētu mikroplaisas; lieto problemātiskas ādas kopšanai, piemēram, pret pinnēm. Bet tautas medicīnā tam ir plašs pielietojums. Sunītis izmantots arī dāmu skaistumkopšanas procedūrām – ar tā novārījumiem vai nostādinājumiem skalojot matus, var iegūt skaisti tumšāku toni.
Ģints nosaukums Bidens cēlies no latīņu bis jeb divi un dens jeb zobs, un tas raksturo sunīšu augļus. Visticamāk, savu latvisko vārdu augs ieguvis no paraduma ar zobiem ieķerties garāmejošo biksēs. Taču tautā tam doti arī citi amzierīgi nosaukumi – vārnas kāja, dadzīši, smadzīši, lagaiņi, ļogaiņi, divzoleji…
No farmakoloģes profesores Vijas Eniņas padomiem
Sunīša lakstu uzlējumu un tinktūru iesaka pret vielmaiņas traucējumiem, ēstgribas trūkumu, gremošanas traucējumiem, kā vieglu diurētisku, sviedrējošu un nomierinošu līdzekli saaukstēšanās slimību, diatēzes, podagras, rahīta un artrīta gadījumā. Sunīši arī nedaudz pazemina asinsspiedienu. Plaši lieto bērnu ārstēšanai, uzlējumu pievienojot peldēm. Tautas medicīnā sunīša lakstus (uzlējumu un novārījumu) izmanto arī bronhīta, liesas, aknu un urīnpūšļa iekaisumu, cukura diabēta, piņņu, izsitumu, ādas iekaisumu gadījumā gan iekšķīgi, gan ārīgi.
Lietošanai ievāc līdz 15 cm garas trejdaivu sunīša lakstu galotnes un atsevišķas lapas ziedpumpuru veidošanās sākumā jūlijā un augusta pirmajā pusē.
Ja dārzā traucē
Sunīši nav sevišķi traucējoša nezāle. Tomēr, ja tie nav vēlami, svarīgākais ir pagūt nopļaut vai izravēt, kamēr nav nogatavojušās sēklas.
