Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Valda Laugale, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
Kāda augsne patīk upenēm?
- Īpaši labas upenēm nav ne vieglas smilts, ne smagas māla augsnes. Smilts augsnēs augi cietīs no mitruma un barības vielu trūkuma, bet smagās augsnēs augu saknēm būs apgrūtināta gaisa piekļuve. Vislabākās ir trūdvielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes. Ja nu tomēr nav izvēles, mālainās un smilts augsnes vēlams ielabot ar organisko mēslojumu, iestrādājot to vidēji 6–10 kg/m2. Augsni var arī uzlabot, smilts augsnei pievienojot mālu, un otrādi.
- Upenes ir atsaucīgas pret mitrumu, taču tām nepatiks pazeminātas un pārpurvotas vietas, gruntsūdens līmenis nav vēlams augstāks par 1 metru.
- Pirms stādīšanas ieteicams pārbaudīt arī augsnes skābumu. Vislabāk, ja augsne ir vāji skāba vai neitrāla (vēlamais pH ap 6–6,5). Upenēm īpaši nepatiks skābas augsnes, tāpēc tās iepriekš jākaļķo. Kaļķojamo materiālu vari iebērt arī tieši stādīšanas bedrēs – atkarībā no skābuma 50–200 g maltā kaļķakmens vai pelnu. Ja izmanto pelnus, ņem vērā, ka tie satur arī citus barības elementus, tāpēc jāsamazina minerālmēslu devas.
- Ogu garšu un ienākšanās laiku augsnes mehāniskais sastāvs būtiski neietekmē. Vairāk to ietekmē apgaismojuma apstākļi. Nav ieteicams upeņu krūmus stādīt zem lieliem kokiem, kur tiem visu laiku būs ēna. Vislabāk stādīt saulainā vietā vai vismaz 2–2,5 m attālumā no kokiem.
Kā stādīt?
- Lai veidotos labāk zaroti, kuplāki krūmi, upenes jāstāda par 8–10 cm dziļāk, nekā tās augušas iepriekš. Tas veicinās papildu sakņu veidošanos un kakleņa dzinumu augšanu. Podos audzētos stādus vari stādīt tādā pašā dziļumā, kā tie auguši iepriekš.
- Smagās māla augsnēs, kur ir slikta augsnes aerācija, krūmus vari stādīt slīpi, lai sakņu sistēma atrastos tuvāk augsnes virskārtai un saknēm vairāk piekļūtu gaiss.
- Saknes pirms stādīšanas jāsaīsina tikai tad, ja atsevišķas saknes ir ļoti garas un stādot traucē.
- Ja augsne ir nabadzīga un pirms tam nav ielabota, tad stādīšanas bedrē jāiestrādā papildu mēslojums.
- Ja ir vairāki upeņu stādi, tad vēlamais stādīšanas attālums starp krūmiem ir 1–1,5 m. Attālumi starp rindām var būt dažādi, parasti tie ir 2–3 m.
- Bedre jārok apmēram 30–50 cm dziļa un 50–60 cm diametrā. Jo augsnē mazāk barības vielu, jo lielāka bedre jātaisa. Rokot bedri, augsnes virsējo kārtu liec atsevišķi no apakšējās. Pamatmēslojumam bedres dibenā ieber 8–10 kg sadalījušos kūtsmēslu vai komposta, 150–250 g superfosfāta un 30–40 g kālija sulfāta vai 300 g koku pelnu. Mēslojumu sajauc ar augsnes virskārtu. Pēc tam ieber vēl nedaudz augsnes bez mēslojuma, ieliec stādu un rūpīgi izkārto stāda saknes, lai tās nav saliektas. Tās apber ar augsni, kas ņemta no bedres apakšējās daļas. Ja augsne ir nabadzīga un smaga, piejauc neitralizētu kūdru.
- Pēc augsnes piebēršanas to ar kāju ap augu pieblīvē, veidojot ap krūmu nelielu padziļinājumu labākai apliešanai. Rudenī mitrā laikā augus vari arī neliet, bet, ja ir sauss, tad gan noteikti jāaplej.
- Pēc ūdens iesūkšanās vēlams uzbērt kārtu kūdras vai komposta, lai augsnē labāk saglabātos mitrums un neveidotos augsnes garoza.
Vai apgriezt?
Lai veicinātu zarošanos un krūmu iesakņošanos, tiem pēc iestādīšanas apgriez dzinumus 4–5 pumpuru augstumā no augsnes virsmas. Ja zaru daudz, atstāj tikai 2–3 spēcīgākos, pārējos izgriez līdz pat pamatnei. Ja stādi vēlu rudenī, apgriešanu vari veikt arī agri pavasarī.
Citi lasa
Podos audzētiem stādiem zarus neapgriež, ja nu vienīgi tad, ja krūms vāji zarojas.
Vai drīkst stādīt tajā pašā vietā, kur upenes jau augušas?
Stādīt tajā pašā vietā jaunus stādus, kur upenes tikko augušas, nav ieteicams. Tas pieļaujams vienīgi tad, ja upenes tur augušas īslaicīgi un nav bijušas inficētas ar vīrusslimībām.
Ilgstoši audzējot kādu kultūraugu vienā vietā, iestājas tā sauktais augsnes nogurums: augsne tiek noplicināta, izmainās mikroflora, struktūra, augsnē uzkrājas slimību izraisītāji. Tāpēc augsne pēc tam ir vairākus gadus jāatpūtina un jāielabo, iestrādājot organisko mēslojumu vai audzējot zaļmēslojuma augus. Izrokot vecos stādus, noteikti augsnē saglabāsies arī daļa sakņu, kas var traucēt jauno augu augšanai. Upenēm raksturīga bārkšsakņu sistēma, kad nav izteikta viena galvenā sakne, bet ir daudzas apmēram vienāda lieluma piesaknes. Galvenokārt saknes izvietojas augsnes virspusē līdz 40 cm dziļumam, bet atsevišķas saknes var iesniegties līdz pat pusotram metram. Pieaugot krūma vecumam, saknes arī ļoti izplešas uz sāniem, dažām saknēm pārsniedzot krūma diametru pat 1,5–5 reizes.
